Atkal jau pienākušas skolēnu rudens brīvdienas un tas nozīmē, ka arī Lindai brīva nedēļa. Šoreiz lidmašīnas biļetes nopirkām jau ļoti, ļoti sen - izmantojām vienu no Airbaltic biļešu izpārdošanām. Kā jau ierasts, braucam gandrīz bez nekāda plāna. Lonely Planet lasām jau būdami Turcijā. Vienīgais, ko iepriekš bijām izdarījuši bija Turcijas bilžu iegooglēšana, kur noskaidrojām, ka bez Stambulas varētu būt interesanti apskatīt arī Pamukkali un Cappadociu.
Ielidojām Stambulā sestdien vēlu vakarā. Pa taisno devāmies pie Kristapa (kuram ļoti liels paldies par mūsu izmitināšanu Stambulā un vērtīgajiem ieteikumiem) un izgulējāmies, lai ir spēks visu dienu staigāties. Kristaps dzīvo Āzijas pusē, tādēļ no paša rīta ņemam kuģīti un braucam uz Eiropas pusē esošo centru. Kuģīši pāri Bosfora šaurumam viņiem šeit kursē līdzīgi kā pie mums autobusi. Katrā krastā ir vairākas ostas. Kuģīši no katras no tām brauc uz gandrīz katru no pārējām, kas atrodas otrā krastā. Brauc rupji rēķinot ik pēc pus stundas. Kuģīši ir baigi ērts transporta līdzeklis - tas ir daudz ātrāk kā autobusi (jo nav jāsēž korķos) un arī diezgan komfortabli. Un arī maksā tieši tik pat cik autobuss - nedaudz vairāk kā 1 eiro.
Abas mošejas meklējam klasiskajā veidā - vienkārši ejam kalnā augšā, jo baznīcas un mošejas parasti ir kalnu galos. Kalna galā gan atrodam kaut ko tirgum līdzīgu. Tikai uz ielas. Uz visām ielām. Tur paņemam svaigi spiestu granātābolu sulu (to turpmāk dzeram gandrīz katru dienu). Šeit nav mūsu meklētās katedrāles un mošejas. Turpinām meklējumus. Pēc dažām vietējo norādēm atrodam mošeju. Nav gan pareizā, bet apskatāmies to. Ieejam iekšā. Tur arī atrodu citus tūristus. No tiem noskaidroju kā atrast tūristu informācijas centru un mūsu mošejas. Izrādās abi tieši blakus. Ejam uz turieni. Tieku pie savas kartes. Esmu priecīgs - tagad varu pats sākt normāli orientēties. :)
Izdomājam, ka sāksim nevis ar Sofijas katedrāli un zilo mošeju, bet ar Basilica Cistern apskati (nav ne jausmas kā to pareizi nosaukt latviešu valodā). Tā ir interesanta būve zem zemes, kas uzbūvēta, lai senajos laikos glabātu ūdeni priekš pilis. Tagad tur iekšā ir smuki izgaismots un ūdens ir tikai kādus 30-50cm dziļš. Iekšā tiešām skaisti..
Pēc tam apskatām Sofijas katedrāli un zilo mošeju. Gribam iekļūt zilajā mošejā, bet tur baigi garā rinda. Nekas - iztiksim. Tagad plāns pastaigāties pa pilsētas centru piekrastes virzienā. Tur jāatrod kuģīša izbrauciens pa bosfora šaurumu (jautājām arī tūristu ofisā, bet tur klasiskais apkāsiens - džekiņš saka, ka ir oficiālā tūre, kas ir reizi dienā 10:00 no rīta.. Jāpierakstās dienu iepriekš. Komerciālās tūres it kā esot, bet tur tikai 1 aģentūra var viņas piedāvāt. Krāns ne tūristu informācijas darbinieks. Protams, ka aizejot līdz šaurumam tur n-tie cilvēki piedāvā to tūri. Mēs arī pie viena no viņiem tādu nopērkam. Beigās izrādījās, ka krietni pārmaksājām.. Besī, ka nekam nevar saprast pareizās cenas. Pareizā laikam bija 12TL. Vienā mazā būdiņā tādas biļetes pārdeva.
Pašai tūrei gan nebija nekādas vainas. Kopā kāda 1,5h. No sākuma nobraucām pa Bosfora šauruma Eiropas pusi, atpakaļ gan Āzijas krastu. Paldies Jānim P. par ieteikumu izbraukt šo tūri. Tiešām patīkami ļauj gūt iespaidu par pilsētu un arī nedaudz atpūtināt kājas pēc garās dienas pastaigas.
Pēc brauciena ejam uz centrālo gājēju-tusiņu ielu. Lai tur nokļūtu jāiet pāri Galatas tiltim. Tas skaitās centrāls tūrisma objekts, jo savieno 2 centrālākās pilsētas daļas. Bet uz upes makšķernieks pie makšķernieka. Un arī attiecīgā smirdoņa. Žēl. Šis tilts varētu būt ļoti patīkama tūristu vieta, bet tagad tur smird kā zivju tirgū.
Nooejam aptuveni 2 km garo gājēju ielu. Pa ceļam paēdam krāsnī cepto kartupeli. Garšīgi. Tā nu mierīgi pastaigājoties aizstaigājamies līdz Taksim laukumam un tad jau uz kuģīti un ar to uz mājām. Lai gan mūsu mājas ir tikai 3-5min gājienā no kuģīša ostas, maldījāmies kādas 20min līdz tās atradām. Nedaudz apmaldījāmies. :)
Otrā diena - slikta plānošana :)
Kristaps no mājas aizbrauc agrāk kā mēs, tādēļ mums viņam tās jāaizved uz augstskolu. To arī veiksmīgi izdarām. Šīs dienas plāns - apskatīt modernās mākslas muzeju. Pēc tam kaut kur pastaigāties un vakarā ar nakts autobusu uz Denizli, lai no turienes nokļūtu Pamukkalē.
Aizbraucam līdz muzejam. A tur izrādās, ka pirmdienās tas ir ciet. Stulbi. Diemžēl muzejs bija galvenais kādēļ palikām uz otru dienu Stambulā. Būtu nedaudz pirms tam paplānojuši būtu zinājuši, ka muzji pirmdienās ir ciet! :D
Nu nekas. Mums vesela diena diezgan sūdīgā laikā ko čilot pa Stambulu un gaidīt savu autobusu... Izdomājam, ka par cik mums šodien ir tiešām daudz laika, tad izstāvēsim to rindu uz zilo mošeju un apskatīsimies, kas tur īsti ir iekšā. :) Aizbraucam atkal uz turieni. Rinda precīzi tik pat gara kā iepriekšējā dienā. Nostājamies galā. Pāris minūšu laikā rinda top vēl par kādiem 50-70 cilvēkiem garāka. Paveicās. :) Rinda uz priekšu iet diezgan ātri. Tiekam iekšā. Nav nekas īpašs. Liela - jā. Bet nekas tāds, lai tur stāvētu rindā. :)
Mums līdz autobusam vēl baigi daudz laiks. Izdomājām, ka iesim uz Grand Bazar (lielo tirgu). It kā tur vakar jau gājām cauri (tā vismaz mums likās), bet tas ir diezgan tuvu, tādēļ nolemjam tā kārtīgāk to izpētīt. Aizejam, izrādās, ka tomēr galveno Grand Bazar daļu neesam redzējuši. Bijām tikai pa tirgus maliņu nogājuši. Izrādās tirgu tik īpašu padara tas, ka jau simtiem gadus atpakaļ tirgotāji nolēmuši visām tirgus ieliņām pa virsu uzbūvēt jumtu, lai lietus un slikti laika apstākļi netraucētu tirdzniecībai. Jāsaka godīgi - tirgus ir patiešām iespaidīgs. Varbūt nav lielākais, kādā esmu bijis, bet ar jumtu un greznību tas pārspēj visus citus. Šeit arī labu laiciņu pavazājāmies un paēdām pusdienas. Pēc tam jau gan devāmies uz autoostu, apstaigājām lielāko daļu uzņēmumu, kas ved uz Denizli - veicām cenu un atiešanas laiku aptauju. Diemžēl labāka varianta Turcijā īsti nav - vienkārši jāapstaigā visi uzņēmumi, lai noskaidrotu kādā laikā katram no tiem iet autobuss un cik tas maksā. Ā - un neaizmirsti, ka par cenu ir jākaulējas tāpat kā visur citur. Izvēlamies vienu no pirmajiem autobusiem, skaitās VIP buss (jo rindā ir tikai 3 sēdvietas un katram pasažierim ir TV ekrāns priekšā). Nebija superkomfortabls, bet kopumā bija diezgan OK. Vienīgi filmas bija tikai turku valodā.
Trešā diena - Pamukkale
Jau astoņos no rīta esam Denizli - vismaz autobusi viņiem kursē un ierodas galamērķī ļoti precīzi. Uzreiz kāpjam minibusiņā un braucam uz pāris kilometrus attālo ciematu - Pamukkali. Nonākot Pamukkalē gan saprotam, ka uzreiz ir jāiestiprinās. Pilsētiņas centrā izvēlamies patīkamāko kafejnīcu un uzēdam brokastis, un sapošamies dienai.
Pēc tam jau dodamies iekšā teritorijā un ar basām kājām kāpjam augšā pa balto kalnu. Pa ceļam daudzi laikam dabiski izveidojušies baseiniņi. Ļoti interesanta vieta. Nedaudz nesaprotama. :) Bet smuki. Augšā kalnā ir vēsturiska pilsēta Hierapolis. No tās galvenokārt palikušas dažādu celtņu drupas. Vislabāk saglabājies (vai atrestaurēts) amfiteātris. Tas bija tiešām smuks. Pēc tam tur pat augšā Hierapolis iegājām termālajā baseinā - tur temperatūra apmēram 36 grādi. Patīkami papeldējāmies, vai pareizāk sakot paplunčājāmies baseina siltajā minerālūdenī.
Kopā pa teritoriju padzīvojāmies kādas 4-5 stundas. Pēc tam braucām caur Denizli uz Antāliju. Antālijā ierodamies jau tumsā. Atrodam autobusu ar kuru nokļūt Kaleiči (Antālijas vecpilsēta). Tur mums ieplānots atrast naktsmītnes.
Nonākot Kaleiči gājām uz labu laimi. Meklējām viesnīcas, gājām iekšā, apskatījām istabiņas, kaulējāmies. Beigu beigās atradām diezgan foršu viesnīcu par labu cenu. Nolikām mantas, pāris minūtes atpūtāmies un izgājām vēl vienu līkumu pa pilsētiņu, nu jau bez mantām. Nogājām līdz pat laivu piestātnei. Uz ieliņām vairākos bāros ballītes un dzīvā mūzika. Ļoti patīkama pilsētiņa. Un priekš mums pats patīkamākais šobrīd - silts! :)
Ceturtā diena - atpūta Kaleiči
Dienu sākām ar jaukām brokastīm viesnīcas pagalmā. Šeit beidzot bija silts, ieguvām patīkamu atvaļinājuma sajūtu. Tādā pašā garā atpūšoties arī pavadījām lielāko daļu dienas.. Pastaigājām pa vecpilsētas ieliņām, izbraucām mazā braucienā ar kuģīti pa līci..
Vakarpusē aizstaigājām līdz centrālajam tirgum, paskatījāmies kādus labus drēbju pakaļdarinājumus šeit pārdod. Katrs arī iepirkām pa kādam smukākam eksemplāram, jo jau sāka palikt vēss.. :) Vakaru turpinājām ar garšīgām vakariņām un pasēdēšanu zem lietussargu jumta. Vispār uz šīs Antālijas centrālās ēstuvju ielas atmosfēra bija ļoti patīkama.
Pēc nelielas kāju atpūtināšanas un interneta pabaudīšanas vakaru noslēdzām ar vēl vienu naksnīgu pilsētas apskati. Atkal pastaigājāmies, pa pilsētas ieliņām, aizgājām līdz prominādei un paskatījāmies uz piestātni no augšas.
Piektā diena - raftings
Nākamajā rītā jau agri braucām uz raftinga vietu. Ieģērbāmies un devāmies upē. Brauciens bija diezgan garlaicīgs, jo nebija daudz krāču. Tur, kur bija, tur bija interesanti. Bet tajā pat laikā nedaudz priecājāmies par to, ka nav daudz krāces, jo godīgi sakot baigi nosalām. Diena nebija no siltākajām, kalnu ūdens arī kā jau vienmēr, īpaši nesildīja. :) Labi, ka beidzot raftingu uzreiz tikām pie sausām drēbēm un mūs labi pabaroja. Brauciens mājup jau bija diezgan miegains.
Vakarā atkal jau laiks bija smukāks un spīdēja saule. Izmantojām to, lai vēl nedaudz pastaigātos pa pilsētiņu un uzēstu foršas, mierīgas vakariņas.
Sestā diena - ceļā uz Olimpos
Šī diena paredzēta, lai atkal atpūstos un neko dižu nedarītu. Lindai gribējās beidzot aizkļūt līdz pludmalei. Tad nu nolēmām braukt ar tramvajiņu līdz tai. Pa ceļam nolēmām mēģināt atrast vienu geocatching punktu, bet diemžēl bez sekmēm. GPS nerādīja īpaši precīzi un tur, kur likās, ka bija jābūt punktam, to nekādi neizdevās sameklēt. Īpaši nepārdzīvojām, jo bijām vismaz tikuši līdz pludmalei. Tur gan izskatījās kā pilnīgi pamesta pilsēta. Visa infrastruktūra liecina par to, ka tur vajadzētu būt ap tūkstots cilvēkiem, bet bija kādi 10. Laikam sezonu nokavējām. :)
Pastaigājāmies pa pludmali un lēnām devāmies atpakaļ uz pilsētu. Savācām mantiņas un devāmies ceļā uz autoostu no kuras plānots braukt uz Olimpos - sena pilsētiņa jūras krastā vēl nedaudz vairāk uz dienvidiem. Sākotnējais plāns gan paredzēja, ka pēc pāris dienām Antālijā brauksim uz Cappadocia. Tas esot pats skaistākais, kas Turcijā ir no dabas apskates objektiem. Ļoti gribējās tur aizbraukt un pastaigāt pa kalniem, bet apskatoties laika ziņas nolēmām, ka to atliksim uz citu reizi. Kad jāizvēlas starp 12 grādiem un 24 grādiem - mēs tomēr dodam priekšroku 24 grādiem. :)
Lai nu kā - atradām autobusu, kurš brauc uz Olimpos. Pa ceļam gan no vietējā džekiņa saprotam, ka gluži līdz Olimpos mūs nevedīs. Izlaidīs uz šosejas 11km no pilsētas. Tālāk jāmeklē minibusiņš, kas brauc reizi nezin cik ilgā laikā. Labi, ka uz krustojuma ir silta vietiņa kur patverties un nedaudz uzēst kaut kādu vietējo brīnumu (gaļa un siers iekš lavaša). Apēdam brīnumu un atbrauc jau mūsu busiņs, kas mūs noved lejā uz pilsētu. Tur jau diezgan tumšs. Iepriekš bijām sagūglējuši foršu kempingu, kurā palikt bungalo tipa mājiņās. Kempings izrādījās tiešām foršs, tikai tur starp kalniem naktīs izrādās jau ir ļoti auksts. Paņēmām namiņu ar sildītāju, kas izrādījās ļoti laba ideja. Foršākā kempinga fīča bija bezmaksas vakariņas un brokastis. Tur arī paēdām, vakarā pačilojām kempinga pagalmā, uzspēlējām nardi.
Tas kāpēc izvēlējāmies braukt uz šo pilsētu bija mūžīgās ugunis Yanartas klintīs. Vissuperīgāk tās ir apskatīt naktī, taču hostelis šonakt grupu diemžēl neorganizē. Nekas - iesim pa dienu.
Septītā diena - hiking
Rītu sākām ar kārtīgām bezmaksas brokastīm un nelielu fotosesiju kempingā. Visas mājiņas smuki apzīmētas - interesanta, neliela kempinga pilsētiņa. Padzērām tēju un kafiju un devāmies hikingā. Lai nokļūtu līdz pludmalei bija jāiet cauri (vai mūsu gadījumā - apkārt) Hephaistos vēsturiskās pilsētas drupām. Mums tādas īpaši neinteresē, tāpēc gājām tām riņķī pa upes gultni. Ātri nokļuvām pludmalē, no kurienes var nokļūt Čirali pilsētiņā. Tai ejot cauri ieraudzījām, ka teju katras mājas pagalmā aug granātāboli (iepriekš katru dienu bijām dzēruši svaigi spiestu granātābolu solu, kuru var nopirkt teju uz katra stūra). Pie viena no kokiem, kuram zari pārkārušies pāri sētai savācām dažus granātābolus, kurus vēlāk notiesājām iešanas pauzītēs.
Pēc tam jau tikām līdz Yanartas parkam, tur pēc pavisam viegla 1km kāpiena jau sasniedzām liesmas. Ļoti interesanti izskatās, ka daudzas mazas liesmiņas nāk ārā no klints. Cik saprotu, tur kaut kāda viegli uzliesmojoša gāze nāk ārā. Nedaudz sabildējāmies, pasēdējām, pabaudījām skatu uz jūru un kāpām tālāk. Es uzkāpu līdz vienai mazai virsotnītei, Linda mani pagaidīja lejā. Pēc tam kāpām pāri pārejai, lai atpakaļ uz pludmali aizietu pa citu ceļu.
Pludmalē Linda izmantoja iespēju izpeldēties un palēkāt pa viļņiem. Viņai ļoti patika, teica, ka ūdens silts. Man gan kaut kā īsti negribējās peldēt - vienkārši pačiloju krastā. Atpakaļceļā uz kempingu izgājām cauri vēsturiskajai pilsētai, apskatījāmies drupas. Izrādās no otras puses ejot biļetes nav jāpērk. :) Drupām ātri tikai izskrējām cauri, bet kopumā bija diezgan interesanti. Ļoti vecas būves.
Kempingā vēl pirms ceļa nomazgājāmies un paēdām un tad jau devāmies ceļā atpakaļ uz Latviju. No sākuma ar busiņu līdz lielajam ceļam, tad ar autobusu līdz Antālijai. Tur pāris stundas pa autoostu un tad ar nakts autobusu uz Stambulu. Stambulā mūs izlaida netālu no lidostas, tur maziņā vietējā autoostā sagaidījām autobusu uz lidostu. Lidostā bijām krietni pirms vajadzīgā laika, bet neko darīt.. Padirnējām nedaudz un tad jau devāmies mājās uz Latviju..
Pēc tam apskatām Sofijas katedrāli un zilo mošeju. Gribam iekļūt zilajā mošejā, bet tur baigi garā rinda. Nekas - iztiksim. Tagad plāns pastaigāties pa pilsētas centru piekrastes virzienā. Tur jāatrod kuģīša izbrauciens pa bosfora šaurumu (jautājām arī tūristu ofisā, bet tur klasiskais apkāsiens - džekiņš saka, ka ir oficiālā tūre, kas ir reizi dienā 10:00 no rīta.. Jāpierakstās dienu iepriekš. Komerciālās tūres it kā esot, bet tur tikai 1 aģentūra var viņas piedāvāt. Krāns ne tūristu informācijas darbinieks. Protams, ka aizejot līdz šaurumam tur n-tie cilvēki piedāvā to tūri. Mēs arī pie viena no viņiem tādu nopērkam. Beigās izrādījās, ka krietni pārmaksājām.. Besī, ka nekam nevar saprast pareizās cenas. Pareizā laikam bija 12TL. Vienā mazā būdiņā tādas biļetes pārdeva.
Pēc brauciena ejam uz centrālo gājēju-tusiņu ielu. Lai tur nokļūtu jāiet pāri Galatas tiltim. Tas skaitās centrāls tūrisma objekts, jo savieno 2 centrālākās pilsētas daļas. Bet uz upes makšķernieks pie makšķernieka. Un arī attiecīgā smirdoņa. Žēl. Šis tilts varētu būt ļoti patīkama tūristu vieta, bet tagad tur smird kā zivju tirgū.
Nooejam aptuveni 2 km garo gājēju ielu. Pa ceļam paēdam krāsnī cepto kartupeli. Garšīgi. Tā nu mierīgi pastaigājoties aizstaigājamies līdz Taksim laukumam un tad jau uz kuģīti un ar to uz mājām. Lai gan mūsu mājas ir tikai 3-5min gājienā no kuģīša ostas, maldījāmies kādas 20min līdz tās atradām. Nedaudz apmaldījāmies. :)
Otrā diena - slikta plānošana :)
Kristaps no mājas aizbrauc agrāk kā mēs, tādēļ mums viņam tās jāaizved uz augstskolu. To arī veiksmīgi izdarām. Šīs dienas plāns - apskatīt modernās mākslas muzeju. Pēc tam kaut kur pastaigāties un vakarā ar nakts autobusu uz Denizli, lai no turienes nokļūtu Pamukkalē.
Nu nekas. Mums vesela diena diezgan sūdīgā laikā ko čilot pa Stambulu un gaidīt savu autobusu... Izdomājam, ka par cik mums šodien ir tiešām daudz laika, tad izstāvēsim to rindu uz zilo mošeju un apskatīsimies, kas tur īsti ir iekšā. :) Aizbraucam atkal uz turieni. Rinda precīzi tik pat gara kā iepriekšējā dienā. Nostājamies galā. Pāris minūšu laikā rinda top vēl par kādiem 50-70 cilvēkiem garāka. Paveicās. :) Rinda uz priekšu iet diezgan ātri. Tiekam iekšā. Nav nekas īpašs. Liela - jā. Bet nekas tāds, lai tur stāvētu rindā. :)
Mums līdz autobusam vēl baigi daudz laiks. Izdomājām, ka iesim uz Grand Bazar (lielo tirgu). It kā tur vakar jau gājām cauri (tā vismaz mums likās), bet tas ir diezgan tuvu, tādēļ nolemjam tā kārtīgāk to izpētīt. Aizejam, izrādās, ka tomēr galveno Grand Bazar daļu neesam redzējuši. Bijām tikai pa tirgus maliņu nogājuši. Izrādās tirgu tik īpašu padara tas, ka jau simtiem gadus atpakaļ tirgotāji nolēmuši visām tirgus ieliņām pa virsu uzbūvēt jumtu, lai lietus un slikti laika apstākļi netraucētu tirdzniecībai. Jāsaka godīgi - tirgus ir patiešām iespaidīgs. Varbūt nav lielākais, kādā esmu bijis, bet ar jumtu un greznību tas pārspēj visus citus. Šeit arī labu laiciņu pavazājāmies un paēdām pusdienas. Pēc tam jau gan devāmies uz autoostu, apstaigājām lielāko daļu uzņēmumu, kas ved uz Denizli - veicām cenu un atiešanas laiku aptauju. Diemžēl labāka varianta Turcijā īsti nav - vienkārši jāapstaigā visi uzņēmumi, lai noskaidrotu kādā laikā katram no tiem iet autobuss un cik tas maksā. Ā - un neaizmirsti, ka par cenu ir jākaulējas tāpat kā visur citur. Izvēlamies vienu no pirmajiem autobusiem, skaitās VIP buss (jo rindā ir tikai 3 sēdvietas un katram pasažierim ir TV ekrāns priekšā). Nebija superkomfortabls, bet kopumā bija diezgan OK. Vienīgi filmas bija tikai turku valodā.
Trešā diena - Pamukkale
Pēc tam jau dodamies iekšā teritorijā un ar basām kājām kāpjam augšā pa balto kalnu. Pa ceļam daudzi laikam dabiski izveidojušies baseiniņi. Ļoti interesanta vieta. Nedaudz nesaprotama. :) Bet smuki. Augšā kalnā ir vēsturiska pilsēta Hierapolis. No tās galvenokārt palikušas dažādu celtņu drupas. Vislabāk saglabājies (vai atrestaurēts) amfiteātris. Tas bija tiešām smuks. Pēc tam tur pat augšā Hierapolis iegājām termālajā baseinā - tur temperatūra apmēram 36 grādi. Patīkami papeldējāmies, vai pareizāk sakot paplunčājāmies baseina siltajā minerālūdenī.
Nonākot Kaleiči gājām uz labu laimi. Meklējām viesnīcas, gājām iekšā, apskatījām istabiņas, kaulējāmies. Beigu beigās atradām diezgan foršu viesnīcu par labu cenu. Nolikām mantas, pāris minūtes atpūtāmies un izgājām vēl vienu līkumu pa pilsētiņu, nu jau bez mantām. Nogājām līdz pat laivu piestātnei. Uz ieliņām vairākos bāros ballītes un dzīvā mūzika. Ļoti patīkama pilsētiņa. Un priekš mums pats patīkamākais šobrīd - silts! :)
Ceturtā diena - atpūta Kaleiči
Vakarpusē aizstaigājām līdz centrālajam tirgum, paskatījāmies kādus labus drēbju pakaļdarinājumus šeit pārdod. Katrs arī iepirkām pa kādam smukākam eksemplāram, jo jau sāka palikt vēss.. :) Vakaru turpinājām ar garšīgām vakariņām un pasēdēšanu zem lietussargu jumta. Vispār uz šīs Antālijas centrālās ēstuvju ielas atmosfēra bija ļoti patīkama.
Piektā diena - raftings
Vakarā atkal jau laiks bija smukāks un spīdēja saule. Izmantojām to, lai vēl nedaudz pastaigātos pa pilsētiņu un uzēstu foršas, mierīgas vakariņas.
Sestā diena - ceļā uz Olimpos
Lai nu kā - atradām autobusu, kurš brauc uz Olimpos. Pa ceļam gan no vietējā džekiņa saprotam, ka gluži līdz Olimpos mūs nevedīs. Izlaidīs uz šosejas 11km no pilsētas. Tālāk jāmeklē minibusiņš, kas brauc reizi nezin cik ilgā laikā. Labi, ka uz krustojuma ir silta vietiņa kur patverties un nedaudz uzēst kaut kādu vietējo brīnumu (gaļa un siers iekš lavaša). Apēdam brīnumu un atbrauc jau mūsu busiņs, kas mūs noved lejā uz pilsētu. Tur jau diezgan tumšs. Iepriekš bijām sagūglējuši foršu kempingu, kurā palikt bungalo tipa mājiņās. Kempings izrādījās tiešām foršs, tikai tur starp kalniem naktīs izrādās jau ir ļoti auksts. Paņēmām namiņu ar sildītāju, kas izrādījās ļoti laba ideja. Foršākā kempinga fīča bija bezmaksas vakariņas un brokastis. Tur arī paēdām, vakarā pačilojām kempinga pagalmā, uzspēlējām nardi.
Tas kāpēc izvēlējāmies braukt uz šo pilsētu bija mūžīgās ugunis Yanartas klintīs. Vissuperīgāk tās ir apskatīt naktī, taču hostelis šonakt grupu diemžēl neorganizē. Nekas - iesim pa dienu.
Septītā diena - hiking
Kempingā vēl pirms ceļa nomazgājāmies un paēdām un tad jau devāmies ceļā atpakaļ uz Latviju. No sākuma ar busiņu līdz lielajam ceļam, tad ar autobusu līdz Antālijai. Tur pāris stundas pa autoostu un tad ar nakts autobusu uz Stambulu. Stambulā mūs izlaida netālu no lidostas, tur maziņā vietējā autoostā sagaidījām autobusu uz lidostu. Lidostā bijām krietni pirms vajadzīgā laika, bet neko darīt.. Padirnējām nedaudz un tad jau devāmies mājās uz Latviju..
