Friday, December 31, 2010

Vecā gada pēdējā diena

Kas gan var būt labāks kā brīvdienā aizbraukt ar čomiem uzspēlēt hoķi un ieiet pirtiņā! Lielākais paldies Jānim par mūsu uzņemšanu!

Cerams,ka pietiks spēks arī jaungada nosvinēšanai! :)

Priecīgus svētkus!

Thursday, December 30, 2010

Sods par braukšanu bez biļetes Rīgas Satiksmes sabiedriskajā transportā

Vai ir kāds racionāls iemesls kādēļ sodi bezbiļetniekiem Rīgas Satiksmes transportā netiek palielināti? Manuprāt, pašreizējie soda apmēri par braukšanu bez biļetes ir neatbilstoši biļešu cenām. Pieņemot augstāko iespējamo sodu – LVL 5 un biļetes cenu LVL 0.50, vienkārši var aprēķināt, ka, ja pasažieris tiek vidēji pārbaudīts retāk kā 1 no 10 braukšanas reizēm, tad ekonomiskāk ir biļeti nepirkt un regulāri maksāt sodus. No savas pieredzes, esmu novērojis, ka pārbaudes ir krietni retāk kā 1 no 10 reizēm. Arī sabiedrībā šāds aprēķins netiek slēpts un ļoti daudzi cilvēki pārvietojas bez braukšanas biļetēm. No situācijas, ka ir tik daudz bezbiļetnieku visvairāk cieš godīgie maksātāji (RS neatmaksājās reisi ą tiek paceltas biļešu cenas), tādēļ mans priekšlikums ir paaugstināt naudas sodu apmērus. Manuprāt, minimālajai soda naudai vajadzētu būt vismaz LVL 20, bet maksimālajai par atkārtotu braukšanu bez biļetes aptuveni LVL 50. Salīdzinājumam varam minēt Tallinu – tur maksimālais sods ir EEK 600 (~ LVL 27). Protams, būtu vērts apskatīt arī pārējo šī reģiona lielāko pilsētu sodīšanas politiku.

Sagaidāms, ka galvenais ieguvums RS būtu lielāki ieņēmumi no biļešu pārdošanas, jo cilvēkiem saprotot, ka vairs neatmaksājas braukt bez biļetes, tiem nekas cits neatliks kā godīgi iegādāties biļetes.

Sabiedrībā izplatīts ir pretarguments, ka tik milzīgu sodu neviens nespējot samaksāt, taču šeit jāatcerās, ka tas ir sods, nevis cena. Ja esi godīgs pasažieris un pērc biļetes, tad vajadzētu būt pilnīgi vienalga cik liels ir sods, jo to nenāktos maksāt.

Protams, atklāts paliek jautājums vai šāda apmēra soda naudas vispār būs iespējams iekasēt? Neesmu eksperts jurisdikcijā, tādēļ nemācēšu pateikt kādus paņēmienus vajadzētu izmantot, lai nodrošinātu sodu apmaksu. Tomēr – pat sliktākajā gadījumā, pieņemot, ka būs lielas problēmas ar sodu iekasēšanu, ir vairāk kā skaidrs, ka daļa no bezbiļetniekiem (tā daļa, kas var atļauties pirkt biļetes, bet to nedara augstāk minētā ekonomiska aprēķina dēļ) negribēs riskēt ar tik lielu sodu un biļetes pirks. Tādejādi arī mērķis tiks sasniegts – tiks iekasēts vairāk par biļetēm un samazināsies bezbiļetnieku īpatsvars sabiedriskajā transportā.

Tuesday, December 28, 2010

Absolventa pienākumus pildot

Pirms nedēļas sanāca tā, ka biju Kuldīgā jau piektdienas pēcpusdienā, tādēļ saņēmos, visu saplānoju un devos uz savu vidusskolu (Kuldīgas Centra Vidusskola) pastāstīt par savu augstskolu (Rīgas Ekonomikas Augstskola) tādejādi atzīmējoties kā pozitīvs absolvents abās skolās reizē! :)

Sen nebija sanācis būt KCV, patīkami redzēt, ka skolas telpu stāvoklis uzlabojās. Vispār jau vienmēr patīkami iziet caur gaiteņiem, aprunāties ar skolotājām un, galvenais, redzēt, ka viņas vēl mani atcerās! :) Klase, kurai stāstīju par zviedriem bija 12. ar matemātikas novirzienu. Vajadzētu būt gudriem jauniešiem, un cerams kādam no viņiem izdosies iestāties REA!

Beidzot ieplānots nākamais ceļojums!

Sen nekur nav būts... Bet bija doma, ka pavasarī jātaisa lielais ceļojums. Iesākumā doma bija par 3 nedeļām Indijā, bet to diemžēl nāksies atlikt uz kādu laiciņu, jo sakarā ar lēto Airbaltic biļešu pieejamību tika izlemts par labu 2 nedēļu ceļojumam pa Dienvidkaukāza valstīm - Armēnija, Gruzija un Azerbeidžāna.

Pašreizējais plāns ietver lidojumu uz Tbilisi un Gruzijas ievērojamāko vietu apskati, tad plānā Armēnija un visbeidzot uz Azerbeidžānu (atkal caur Gruziju, jo Armēnijas-Azerbeidžānas robežu nav iespējams šķērsot) no kurienes lidojam mājās. Manuprāt, šis būs baigi labais ceļojums! :)

Tagad tikai pāris mēneši jāpagaida.. :)

Thursday, December 9, 2010

Izvēle studēt maģistru RTU

Nu jau pagājuši divi gadi kopš pabeidzu augstskolu un katru rudeni kopš absolvēšanas bija sajūta “bāc – vajadzēja tomēr iet mācīties!”. Tā es nolēmu, ka šogad obligāti jāiestājās kaut kur, vēlams Rīgā un budžetā. Apskatīju variantus un secināju, ka LU pilnīgi nekā jēdzīga nav. Tad principā atlika tikai viens variants – RTU. Tur es atradu vairākas programmas, kas mani interesēja un izdomāju, ka tur arī pieteikšos.

Pieteikšanās process pilnīgi nesakārtots – internetā tikai daļēja informācija, principā lēmums par novirzienu jāizdara uz vietas pieteikšanās brīdī, jo iepriekš nav iespējams apskatīt novirzienus un mācību programmas. Lai nu kā – ar to tiku galā un gaidīju rezultātus. Izrādījās, ka budžetā tomēr netieku – nebija milzīgs pārsteigums... Ja kāds nezin, tad Rīgas Ekonomikas Augstskolā vērtēšanas sistēma ir pilnīgi savādāka kā citās augstskolās. Mums atzīmju skala ir no 0-200. 100 ir vajadzīgs, lai noliktu priekšmetu, par 140 ir pass with merit un par 160 ir pass with excellence. Parasti eksāmenos labākajiem ir kaut kur ap 170-180 un kopa virs 160 vidēji kādiem 15 cilvēkiem no 115 studentiem kursā. 160 tiek pārtulkots par 8.. Tātad 8 vai vairāk dabon ap 12% no studentiem... Domāju, ka ar šo arī ir skaidrs kādēļ mana vidējā atzīme bija ap 7 (precīzi neesmu noskaidrojis) un kādēļ es netiku budžetā.

Atgriežoties pie studēšanas... Kamēr izvēlējos sev studiju programmu un skatījos kādi priekšmeti varētu būt jāmācās kļuvu diezgan excited par visu to padarīšanu un priekšmeti izklausījās tiešām interesanti – tādi, kas varētu dot noderīgas zināšanas manā turpmākajā dzīvē. Tā nu beigu beigās izdomāju, ka ņemot studenta kredītu tā mācību maksa jau nemaz nebūs tik būtiska un izlēmu, ka iešu mācīties arī par maksu. Tātad tagad mācos profesionālo maģistru uzņēmējdarbībā un vadīšanā.

Šobrīd man nākas regulāri saskarties ar jautājumiem “kāda jēga mācīties RTU pēc REA?”, “kāda jēga vispār Latvijā mācīties maģistru?”, “kāda jēga maksāt par maģistru Latvijā?”, “vai tad tu vispār kaut ko jaunu tur iemācies?” un tādā garā... Jāatzīst, ka nedaudz šādi jautājumi ir izbesījuši, jo fakts, ka es mācos tomēr nozīmē, ka es tam redzu jēgu un ka man tas patīk, bet lai nu kā, tomēr ātrumā atbildēšu uz šiem jautājumiem pa vienam:
> Kāda jēga vispār Latvijā mācīties maģistru? – Tā kā es savu nākotni saistu ar dzīvi, darbu, uzņēmumu Latvijā kā arī esmu jau pamācījies ārzemēs, tad šobrīd nav nekādas vēlmes vēl uz gadu vai diviem šo vietu pamest. Tomēr – lielākā daļa draugu un ģimenes ir šeit. Tāpat, arī papildus kontakti man Latvijā noderēs..
> Kāda jēga mācīties RTU pēc REA? – Pirmkārt, šis ir profesionālais maģistrs. Kad esmu šeit jau sācis mācīties saprotu, ka mums REA tomēr bija ļoti akadēmiskas mācības. Jā – augstā līmenī, bet tomēr ļoti akadēmiskas.. Man patīk pamācīties latviešu valodā, uzzināt par reāliem noteikumiem, prasībām un arī piemēriem Latvijā.
> Kāda jēga maksāt par maģistru Latvijā? – domāju, ka šo jautājumu atbildēju jau nedaudz augstāk – tā mācību maksa tomēr nav nemaz tik liela, domāju, ka iegūtās zināšanas un kontakti atmaksāsies ātri vien.
> Vai tad tu vispār kaut ko jaunu tur iemācies? – jā, es šeit iemācos daudz jauna par reālu uzņēmējdarbības vidi Latvijā un mani tas interesē.

Kopumā divos vārdos varu uzrakstīt secinājumus: esmu priecīgs, ka nolēmu iet mācīties. Varbūt ir nedaudz nogurdinoši katru vakaru iet uz lekcijām, bet domāju, ka tas ir tā vērts. Vairāk par mācībām kādā citā rakstiņā drīzumā...