Porto --> Rīga ceļa ceļojums (a.k.a. Euro-roadtrips)

Šis būs stāsts par foršu roadtripu no Porto uz Rīgu 2011.gada rudenī. Kopsavilkums: 5338km ar mašīnu, 10 valstis (+Beļģija), 11 dienas.

Viss sākās ar to, ka Harro izdomāja braukt erasmusā uz Portugāli. Un izdomāja, ka varētu braukt ar mašīnu, lai interesantāk un lai var vairāk mantas aizvest.. Un tad viņš ieminējās, ka to mašīnu viņam tur īpaši nevajadzēs un es varētu atvest viņu atpakaļ. Man reāli iepatikās ideja un ķēros pie cilvēku meklēšanas. Ar to negāja tik vienkārši, nācās pat mainīt iesākumā plānotos datumus, bet lai nu kā - beigās bijām 4 braucēji - Rūta, Andis, Dainis un es. Laba kompānija.. :)

Ar plānošanu visi bijām slinki, bet nu apmēram bija izdomāts kurā dienā mēs kurā pilsētā varētu palikt pa nakti. Bija arī atrastas pāris (burtiskā nozīmē pāris) vietas, ko gribētu redzēt pa ceļam. Maršruts apmēram tāds: Rīga --> Brisele --> Porto --> Valladolida --> Barselona --> Marsaļa --> Kannas (un franču rivjera) --> Grenoble --> Šveice --> Minhene --> Prāga --> Varšava --> Rīga. Pa lielam pie šī plāna arī pieturējāmies izņemot pāris novirzes.. Nesanāca atrast naktsmītnes Marseļā un Varšavā - tādēļ tās vietas tika izlaistas..

Tātad viss brauciens sākās ar to, ka 3dienā satikāmies Pienā, lai atzīmētu nākamajā rītā paredzēto brauciena sākumu un, lai daži no braucējiem savā starpā iepazītos. :D Jāatzīmē, ka bija ļoti smaga darba nedēļa un arī 3dienā nācās palikt līdz pēc 8iem,lai ar visu tiktu galā, bet neskatoties uz to sanāca pieklājīgs vakars, izmantojām iespēju nākamajā dienā neiet uz darbu un labi atlaidām līdz 5iem. :) 4dien no rīta visiem pat izdevās piecelties un laicīgi nokļūt lidostā. Tad jau lidojums uz Briseli, kur īpaši nav izplānots kā nokļūt līdz centram.. Rūta vienreiz bija aizstopējusi.. Un tā kā mums steiga nebija, tad tā arī mēģinājām. Smuki uzzīmējām uz lapas "Brussels" un stopējām.. Autostāvvietā... :D Tad ieraudzījām 3 letiņus, kas piegāja pie busiņa, Andis aizgāja un sarunāja arī mums vietiņas.. Veiksmīgi aizbraucām uz centru, bet galā šoferis prasa vai mēs esam gatavi samesties par degvielu vai mēs tākā stopējam. Mēs sakam, ka bišķi varam - prasam cvik vajag. Šis paprasa 30EUR (laikam - precīzi neatceros, bez zinu, ka bija baigi daudz). Mēs sakam nu 10 vēl varētu, bet 30 par daudz.. beigās čalis vispār nepaņēma. :D Nu neko.. Tālāk Briselē mums plāns visu dienu kaut kur pavazāties un tad satikt Ilzi, Baibu un Renāru pēc darba. Tā mēs arī visu dienu pavazājāmies pa ceļam mēģinot atrast Baibas darbu, bet tur mana FAILa rezultātā bišķi nesanāca (jo kartē sajaucu atzīmētos punktus - Baibas darbu un dzīvokli - meklējām Baibas darba adresi tur kur jābūt dzīvoklim :D ).. Vakarā visi kopīgi vazājāmies pa pilsētu, apskatījām čurājošo puiku, Briseles piena alternatīvu pie Eiropas parlamenta un pēc tam uzēdām vakariņas pie Ilzes un Baibas dzīvoklī (foršs dzīvoklītis un skats uz pilsētu + saulrietu).. Jauks vakars kopumā.

Nākamajā rītā atkal agri ceļamies (ar to bija zīmīgs viss ceļojums - katru dienu vēli gājām gulēt un agri cēlāmies) un dodamies uz lidostu.. bez pārpratumiem nokļūstam Porto, kur Harro mūs sagaida lidostā. Viņš mums izrādīja pilsētu. Bijām arī aizlaiduši līdz krastmalai.. Tur bija baigi daudz kaijas un viena pat pamanījās novēlēt Dainim veiksmi braucienā (kā jau kaijas to mēdz darīt no gaisa) :D. Vakarā aizbraucām uz vienu no Portvīnu ražotnēm ekskursijā (protams, arī degustācija). Vispār Porto tāda interesanta pilsēta - manā skatījumā izskatās diezgan nabadzīga. Dīvaini ir arī tas, ka upes krastā pilsētas centrā, kur parasti pilsētās ir labākie īpašumi, Porto ir bomžatņiks. Vēl man likās interesanti, ka mašīnas atstāj kur un kā grib - zīmes diezgan ignorējot. Šis faktors mums vēlāk ceļojumā nostrādāja par sliktu, bet līdz tam vēl nokļūsim.. :)

No rīta vēl īsā pastaiga pa Porto un lieliskas pusdienas ar Frančesitu (portugāļu viens no nacionālajiem ēdieniem). Pēcpusdienā jau Harro nodeva mašīnu mūsu rīcībā un devāmies ceļā uz Valladolidu. Tā kā izbraucām diezgan pavēlu un jānobrauc ~450km, tad daudz pieturas neieplānojām. Apstājāmies vien vienā supermarketā lai papildinātu savas portvīna rezerves (kopā iztukšojām lētā portvīna plauktus 4 veikalos). Pa ceļam interesantākais bija pietura kādā mazā Spāņu pilsētelē, kur sekojot mūzikas skaņai atradām bariņu vietējo, kam bija mēģinājums dziedāšanā un dejošanā + redzējām milzīgas karnevālu lelles. Vakarā Alfonso mūs izvadāja pa Valladolidu un ieklīdām viņa draugu ballītē (pa ceļam iesprūstot liftā) - šiem ar angļu valodu pašvaki, bet kaut kā jau sakomunicējāmies. Pa nakti palikām pie Alfonso draudzenēm, kas tusēja līdz 8iem rītā un pamanījās mums iedot nepareizās dzīvokļa atslēgas. :)

Nākamā diena - izbraucam no Valladolidas tieši tajā brīdī, kad meičas (dzīvokļa saimnieces) atnāk no kluba (ap 8iem) un dodamies uz Barselonu. Šīs dienas interesantākie momenti: gandrīz izbeidzās benzīns, pusdienojām kaut kādā mazā pilsētiņā melno rajona kababu ēstuvē (uz mums nolūkojās kādi 10-15 melno kamēr ēdām), vakarā apskatījām Monsaratu (joprojām manā skatījumā viena no foršākajām vietām Eiropā), iedzērām (beidzot!) portvīnu un pēc tam Mārtiņš mūs laipni uzņēma Barselonā - parādīja pilsētu, papļāpājām par dzīvi.. Šajā dienā arī mūsu pirmajam Tom-tomam izbeidzās ekrāns (otram karte bija sākot ar Šveici, kas nozīmēja,ka līdz turienei jānokļūst praktiski tikai pēc tā ko viņš saka. Tumsā Andis gan mācēja saskatīt pietiekami, lai ievadītu vēlamo adresi..

Šoreiz nedaudz slinkāks un vēlāks rīts.. Dienas plāna īsti nav - gribam apskatīt dažas Gaudi ēkas un Sangrada de Familia un vakarā būt Marseļā. Iztaisījāmies no mājām un braucām apskatīt tās Gaudi mājas, kas centrā. 2 no viņām no ārpuses apskatījām, bet ilgi nevarējām čilot pie viņām, jo ar parkingu Barselonas centrā ir baigi švkai un policisti gandrīz uz katra stūra! Tad gribējām ievērtēt Gaudi vērienīgāko projektu Sangrada de Familia no iekšienes, taču ieraugot rindu uz ieeju sapratām, ka tas nebūs īsti reāli... Izskatījās vismaz uz 2-3 stundām rindā stāvēšanas.. Tad nu devāmies ceļā uz Marseļu. pa ceļam piestājām lielveikalā, lai izmantojot lētās cenas iepirtu alkoholu turpmākajam braucienam... Knapi visu sastūķējām bagažniekā pēc tam!:D Turpinājumā iebraucām Žironā (Girona) apskatīt vecpilsētu. Pēc kartes izskatījās, ka minūtēs 15-20 paspēsim izskriet cauri, tādēļ īpaši neiespringām ar legāla parkinga meklēšanu un atstājām pustukšā preču piegādes zonā. Izstaigājām pilsētu, izrādījās biški lielāka kā gaidīts.. bet smuka - šauras ieliņas, kluss.. Forši pastaigājāmies. Kad atnācām uz stāvvietu gājām gar mašīnu rindu - dīvaini, bet mūsu Hondu ieraudzīt nevaram.. Saskatamies ar Andi, stulbi sasmaidāmies, aizejam līdz mašīnu rindas galam... Nav. Saskatamies vēlreiz, tam seko vairāki vārdi dažādās valodās, ko atkārtot nevēlos.. :D Tad ieraudzījām tuvumā policista formā sievieti - gājām klāt un stāstījām, ka mašīna pazudusi.. Viss izrādījās labi - tā bija tikai evakuēta.. :D Policiste bija superlaipna, pavadīja mūs līdz autobusa pieturai, visu smalki apstāstīja un pēc pus stundas jau sēdējām mašīnā un turpinājām ceļu uz Franciju. Neliela problēma bija tajā, ka Marseļā un tai tuvumā esošajā Aix-en-provincē diemžēl neizdevās atrast naktsmītnes (ne CS, ne lētus hosteļus ar pietiekami daudz brīvām vietām), tādēļ izdomājām, ka jāuzraksta Mārim - varbūt viņš grib mūs uzņemt jau šajā naktī. :D Domāts darīts - un Māris saka, ka ir ok.. Tad nu braucām tālāk uz Kannām un ap 2iem naktī jau bijām tur. Māris mūs sagaidīja ar kārtējo lielisko uzņemšanu. Jāatzīst, ka visa ceļa garumā uzņemšanas bija vienkārši fantastiskas - prieks, ka mums ir tik daudz foršu draugu un paziņu! :)

Diena Franču Rivjerā bija gaidīta kā visforšākā, jo ieplānots izbraukāt visas pludmales pilsētas, arī visādos apskatos rakstīts, ka oktobra beigām vēl vajadzētu būt diezgan siltām... Nebija! :D Bija konkrēts lietus, spēcīgs vējš un diezgan auksts... :D Bet tas netraucēja mums visu dienu izvazāties pa krastu sākot no Antībām, Nicas, Ezes un beidzot ar Monako. Apskatījām gan ūberjahtas, gan Ezes fantastiskās šaurās ieliņas, kur nereāli izlijām, gan arī +/- izbraucām Monako formulu trasi. Kopumā ar pareizo attieksmi diena sanāca forša! Vakarā ar Māri iedzērām vīniņus un vēl šo to, uzspēlējām pokeri un papļāpājām..


No rīta Māris mums uztaisīja ekspress Kannu tūri, arī laiks bija jau krietni labāks kā iepriekšējajā dienā. Tālāk devāmies iekšā kalnos Grenobles virzienā. Diena forša, ceļš foršs - pa klaniem, serpentīniem. Francijā apstājāmies, izgājām ekskursiju pa smaržu rūpnīcu. Apskatījām vairākus kalnu ezerus, pamuļķojāmies - iemācījāmies attaisīt vīna pudeli ar kurpi (rēcīgs pasākums)! :D Pēc tam ieraudzījām reāli interesantu padarīšanu - tālu kalnos skatames,ka 2 milzīgas statujas sēž. Protams - braucam meklēt, skatīties kas tur ir. Izrādījās,kaut kāds šizīgs parks - visu pasaules reliģiju tēlu skulptūras sataisītas, visi bruņoti.. Plus uz vārtim un visur citur visādas sātanistu simbolikas un uzzīmētas liesmas... Dīvaini, tik tiešām. Pa ceļam uz Grenobli vēl pamanījāmies apskatīt Franču kapus, kas ir pilnīgi savādāki kā Latvijā.. Grenoblē gan tiklīdz iegājām dzīvoklī pie Rūtas drauga, es uz gultas izrubījos (biju nobraucis visu dienu - galīgi saguru pa kalniem braucot, jo daudz vairāk jākoncentrējas).


No rīta meklējot mašīnu interesantā veidā 2 reizes aizejam galīgi šķērsām - netipiski man un Andim. :) Beigās gan mašīnu atrodam un braucam uz Šamonī (Chamonix - Mont Blanc). Pa ceļam iebraucām Albertvillā apskatīt olimpisko stadionu (1992.gada ziemas spēles), kas ir pārsteidzoši mazs un necils. Toties Monblāns gan mums nelika vilties. Uzbraucām ar cable car augšā uz kalniem otrpus Chamonix - no turienes bija tiešām labs skats uz Monblānu - tur protams pilnīgs ledājs virsotnē. Mūsu pusē nedaudz zemāks un sniega nav.. Šeit atmiņā palicis kā Dainis baidījās no augstuma - tiešam nebija redzēts, ka tik ļoti var būt bail. :) Šī iemesla dēļ arī tālākajā kāpienā uz virsotnīti 2368m augstumā Dainis nepiedalījās. Jāatzīst, ka kāpiens nebija viegls, bet gala rezultāts (skats riņķī un sniegs zem kājām) bija fantastisks! Totally worth it. :) Tālāk braucām uz Šveici, kur vēl šajā dienā iebraucām Montreux, pastaigājāmies.. Tad (atkal) biju mazajā ciematiņā Chur, kur pasēdējām pie citplanētiešu restorāna, iepazināmies ar visādiem biznesmeniem, no kuriem viens pat bija letiņš. Un galu galā vakars noslēdzās pie Svena Friborgā. Kā vienmēr superīga uzņēmšana, lieliskas vakariņas, nedaudz iedzeršana, papļāpāšana, bildēšanās ar ieročiem un datorspēlītes - classic! :)

Pēc pāris stundām miega cēlāmies un braucām kopā ar Svenu uz Interlaken no kuras Svens aizlaida uz Berni uz darbu, bet mēs vazājāmies ar mašīnu pa superšauriem kalnu celiņiem labu skatu meklējumos. Uztaisījām pikniku pie viena no tiem 2 ezeriem - superīga vietiņa, skaists skats.. Braukšanas ziņā, gan šī diena izvērtās braukšanas ziņā baigi smagā, jo Šveicē makss ceļu sistēma ir kaut kāda patizla kā dēļ braucām tikai pa mazajiem bezmaksas ceļiem. Diezgan nogurdinoši bija.. Taču pēc pāris stundām jau bijām Cīrihē, kur mūs uzņēma Edžus - ātrā tūre pa pilsētu, kebabs, aliņš un jau laižam uz Minheni, kur ieplānota nākamā nakts. Minhene bija ceļojuma vienīgā nakts, kur mums neizdevās atrast naktsmītnes pie paziņām vai draugiem.. Bet hostelis bija diezgan foršs..

Minhenes apskate nākamajā rītā gan izvērtās nedaudz nepatīkama... Smuka sestdienas diena.. Braucam uz centru, bet nesanāk atrast kur novietot mašīnu. Piebraucām pie vienas pazemes autostāvvietas, ieraugam, ka 4Eur stundā - ātri nobalsojam, ka par daudz. Padodu uz aizmuguri un Bumbs! Ieskrēju svaigā 7.bembī... :/ Vācietis izsauca policiju, noņēmāmies kādas 30-40 miūtes, sakārtojām dokumentus un braucām prom.. Minheni neapskatījām. :D Nākamā pietura Karlovy Vary, Čehijā. Šī pilsēta slavena ar saviem dziedinošajiem avotiem - katru dienu tūkstošiem cilvēku tur brauc un dzer to silto, sāļo un patiešām negaršīgo ūdeni - arī mēs. :D Pavazājāmies pa pilsētu, diezgan patīkama.. Šeit arī tiek ražota Becherovka - nedaudz iepirkām. :) Tālāk jau braucām gandrīz bez pieturām uz Prāgu. Tur iepriekš biju sarunājis, ka palikšu pie vienas paziņas, taču sliktas plānošanas (no manas puses) rezultātā Zuzanna tomēr nebija Prāgā, toties viņa mūs telefoniski saveda kopā ar savām draudzenēm, kas atrada mums naktsmītni pie kaut kāda sava čomiņa no Francijas. Palikām čalīša koju istabiņā 4 cilvēki kamēr viņš pats gulēja pie meitenēm, kas mums šo visu nokārtoja. Paspējām vakarā arī pāris stundas pastaigāties pa Prāgu. Tiešām skaista pilsēta - viss izgaismots, ēkas vecas, smukas...

Un tad jau klāt mūsu lieliskā ceļa ceļojuma pēdējā diena - mājupceļš. Beidzot uzliekam tom-tomam galamērķi Rīga: 1427km, prognozētais laiks ceļā 18h 34min. Tā nu sākām ripināt. Vēl gan no rīta nebija skaidrs vai brauksim pa taisno vai tomēr man izdosies sarunāt naktsmājas Varšavā. Neizdevās. :) Brauciens kopumā zīmīgs ar to, ka gandrīz visā Polijā, ko gandrīz visu šķērsojām tumsā bija reāli bieza migla. Vietām naktī braucot uz 60 bija grūti redzēt ceļu.. Polijā vēl pa dienu ieskrējām apskatīt poļu reliģijas centru (bija OK - vismaz izstaipījām kājas :) ). Varšavā vēl apstajāmies veikalā iepirkt paiku ceļam un kāds vēl kādu sīkumu ko atvest mājās.. Un tad ar Daini braucām, bet Andis un Rūta uz maiņām izklaidēja šoferus.. Viss bija godīgi sadalīts. :) Viss gāja forši, protams, ar visām bildēm gan pie Lietuvas, gan Latvijas robežas. Kādus 10-15km pirms Rīgas jau plānojām kādā secībā visus izvadāsim pa mājām un tā.. Un iebraucu bedrē un mašīnas motors apstājās. Bedre it kā nemaz ne tik liela. Aķītis arī ātri nosēdās - apstādinājām garām braucošos, kas palīdzēja ar rokodiliem pielaist - nesanāca. Protams, lai bagažniekā tiktu gan pie tiem pašiem krokodiliem, gan vēlāk vēl kaut kādus štrumus tur meklējot - katru reizi nācās izkraut visus alkohola krājumus no bagažnieka.. Labs process. :) Lai nu kā - sazvanījām Anda brāli, kurš ar prieku mums 5s no rita atbrauca pakaļ. Aizšlepējām līdz Daiņa mājām (nebija viegli, jo logs baigi svīda ciet un pilnīgi neko nevarēja redzēt - beigās pat vairs nesapratu kurā vietā Rīgā atrodamies) un mūsu ceļojums bija galā...

P.S. Turpmāk zināšu, ka jaunām mašīnām mēdz būt šoka sensori, kas atslēdz degvielas padevi... :D :D

Otrā uztapinātā web lapa

Kaut kad pagājušogad ap šito laiku rakstīju, ka ir palaista pirmā manis darinātā mājas lapa - tā bija ozollietas.lv. Manuprāt ir sanācis diezgan veiksmīgi - joprojām darbojās un ienes tēta uzņēmumam ap 500-700 apmeklētājiem mēnesī tikai no Googles vien. Tētis saka, ka pasūtījumu no mājas lapas arī netrūkstot. :)
Tā nu tagad ar prieku paziņoju, ka esmu sataisījis vēl vienu lapu. Šī ir priekš uzņēmuma SIA Maff, kas nodarbojas ar tāda interesanta produkta kā ausaiņu ieviešanu un izplatīšanu Latvijā.
Ausaiņi principā ir cepures aizvietotājs. To lielākais pluss ir tāds, ka tie atšķirībā no ierastajām galvassegām nesabojā nēsātāja frizūru un ir daudz neuzkrītošāki. Es pats tādu nesāju regulāri jau kopš atradu tādu lietu vienā random veikaliņā Ķīnā. Tajā laikā man frizūras jautājums bija daudz, (DAUDZ!) svarīgāks kā šobrīd, bet tas nemaina manu ieradumu rudenī un ziemā valkāt ausaini nevis cepuri. Nu labi - ja iet zem -10 tad gan velku ārā cepuri. :D Bet vispār diezgan interesanti, ka šādi ausaiņi ir diezgan populāri ārzemēs (pārsvarā Rietumeiropā un Ziemeļamerikā - labs piemērs bija Michael Scofield vienā no Prison Break sērijām), bet Latvijā esmu redzējis labi ja 5 cilvēkus ar ausaiņiem. Gan jau, ka līdz ar nopirkšanas iespējas parādīšanos, ielās redzēsim aizvien vairāk cilvēku tādus nēsājam! :)

Bīča sezona - 10 turnīri, 11 pārinieki

Šogad sanākusi izcili dīvaina volejbola sezona. Šis tas ir vinnēts, šis tas zaudēts, bet interesanti ir tas, ka pagaidām esmu šovasar nospēlējis 10 turnīrus un katru ar savu pārinieku (vienā pat paspēju ar 2iem). Tas laikam kaut ko par mani liecina..? :D

1.turnīrs: Sāku ar Ješku un pabeidzu ar Pēteri Plūmi, jo Janka savainojās. Rezultāts: uzvarējām pagrabu (visi 3 no rīta bijām galīgā pālī). Pagraba finālā vinnējām Agri Leiti un Mārtiņu Rubeni.
2.turnīrs: Aizbraucām 4dienas vakarā uz Valmieras čempja posmu ar Jāni Freidenfeldu. Turnīrs bija briesmīgs, seti līdz 15, beigās līdz 11, koda odi (karoč daudz atrunas :D ), rezultātā laikam 11.vieta.
3.turnīrs: Beachball Rīgas posms. Spēlēju ar Jāni Kuprašovu un uzvarējām un nopelnījām ceļazīmi uz Beachball finālposmu.
4.turnīrs: Pludmale Rīga non-Pro. Spēlēju ar Amerikāni (Adrian Rutt), ko man Ļoha sarunāja iepriekšējajā vakarā un dabujām 2.vietu (finālā sīvā cīņā zaudējām Ļoham ar Aleksi).
5.turnīrs: Pludmale Rīga OPEN. Spēlēju ar Kārli Brinkmani un palikām laikam 9.
6.turnīrs: Pludmale Rīga OPEN. Spēlēju ar Ļošu un palikām 3., pusfinālā zaudējām Baložiem, bet par 3.vietu vinnējām Kārli un Arni.
7.turnīrs: Carnikavas Zvejnieksvētki. Spēlēju ar Tomu Zvidriņu un dabujām 5.vietu. Bija rēcīgs pasākums. Principā varējām dabūt 2.vietu, bet biški nolūzu un sataisīju stulbas kļūdas par iekļūšanu pusfinālā. Lebis ar Brantiņu vinnēja turnīru un viņi arī bija vienīgie pret ko mums variantu nebija. :)
8.turnīrs: Pludmale Rīga non-Pro. Spēlēju ar Lebi un apakšgrupas pēdējā spēlē pēdējā izspēlē saskrējāmies un man pārsita uzaci. Izstājāmies no turnīra... Būtu bijusi vismaz 2.vieta. varējām pacīnīties arī par pirmo vietu ar Čaipu un Rubeni (grupā gan zaudējām).
9.turnīrs: Pludmale Rīga Grand Prix. Spēlēju ar Reini Lauski un galīgi ablomijāmies. :) Es biju nedaudz apslimis un mēs abi spēlējām kā vecas zeķes. :D Palikām 3.vietā Pagrabā, un es pirmo reizi mūžā zaudēju Gugam. :)
10.turnīrs: Beachball Kuldīgā. Spēlēju ar Susuru (Gintu Bukātu) un palikām 4. Galīgi beidzās spēks uz beigām. :/

Vēl kaut kādā brīdī sezonas vidū nospēlēju vienu Pludmale Rīga Ķeizaru, kur paliku trešais. Fināla četriniekā bija Kārlis, Mārcis un Ļoša.

Bet tagad sezona jau gandrīz galā.. Atliek sestdien nospēlēt pēdējo turnīru (Beachball fināls kur ar Jāni nopelnījām dalību) un tad jau klāt zāles sezona. Nākamgad derētu atrast kādu vienu jēdzīgu partneri un ar viņu arī spēlēt visu sezonu. :)

Ar stopiem caur Gruziju un Armēniju (intervija Kurzemniekam)

Tā kā pašam nekāda neizdevās saņemties kaut ko jēdzīgu uzrakstīt par superīgo ceļojumu, tad ievietoju Montas veikumu avīzītei. :)

Ceļojumu uz Gruziju un Armēniju bijušais kuldīdznieks, nu investīciju kompānijas Citadele Asset Management vecākais akciju analītiķis Jānis Stukuls izplānoja kopā ar diviem bijušajiem kursa biedriem no Rīgas Ekonomikas augstskolas – Kārli un Harro.

Ideja par šo valstu apceļošanu radusies jau pagājušā gada decembrī, lai gan sākotnēji puiši vēlējās ceļojumā iekļaut arī Azerbaidžānu un pat bija iegādājušies biļetes uz Baku. Tomēr mainījās paredzētie izbraukšanas datumi, un biļetes tika samainītas. Nopirkuši lētas aviobiļetes airBaltic maršrutā Rīga – Tbilisi un atpakaļ. Biļete vienā virzienā maksājusi tikai 45 latus. Lai ceļotu uz Gruziju, vīza nav nepieciešama, taču uz Armēniju – ir. Tomēr šo formalitāti var nokārtot arī uz Gruzijas – Armēnijas robežas, samaksājot apmēram 15 dolāru.
Jānis stāsta, ka viņam patīkot ceļot tieši pa neattīstītajām valstīm, jo tad var piedzīvot citādākas izjūtas: „Ceļojot pa Rietumeiropu, neko īpaši jaunu un pārsteidzošu redzēt neizdodas, vairāk vai mazāk tomēr ir līdzība ar Latviju.”

Bez sevišķas plānošanas
16 dienu ceļojumā puiši devās aprīļa beigās, izbraucot no Latvijas tieši pirms Lieldienām. Nekādi iepriekšēji sagatavošanās darbi netika veikti. Janvārī katrs internetā apskatījies abu valstu skaistākās vietas un tūrisma objektus, ko iekļaut ceļojuma plānā. Jānis prātā paturēja Vardzia alu pilsētu un Kazbegi kalnus Gruzijā. Puiši paļāvās uz Lonely Planet grāmatu gidu, kas piedāvā interesantākās vietas, norāda, kā tajās nokļūt, kādas ir cenas, kur meklēt naktsmītnes. Gruzijas galvaspilsētā ieradušies piecos no rīta un sapratuši, ka vairs nebūtu izdevīgi maksāt par hosteli, puiši iekāpuši taksometrā un devušies uz Tbilisi centru brokastot. Kad kļuvis gaišāks, apskatījuši ievērojamākās Tbilisi vietas. Ap pusdienlaiku viņi jau iemalkojuši izslavētos Gruzijas vīnus. „Vispār cenu līmenis ir līdzīgs kā Latvijā, tikai ir trīs lietas, kas Gruzijā lētas – alkohols, cigaretes un degviela, līdz ar to arī transports,” atzīst Jānis.
Viens no iemesliem, kādēļ trijotne devusies uz Gruziju aprīļa beigās, bijusi doma par vasaras pagarināšanu – tomēr ar karsto laiku un sauli īsti neesot paveicies. Ceļojumā laikā tikai pāris dienas esot bijušas karstas, pārējās puiši staigājuši džemperos un jakās.
„Pirmais iespaids par Tbilisi man bija, ka tā ir krietni vairāk attīstīta, nekā biju gaidījis. Tomēr, kā izrādījās – krietni mazāk attīstīta, nekā Kārlis bija gaidījis,” kuldīdznieks smej. No Gruzijas galvaspilsētas Jānim atmiņā visspilgtāk palicis nesen izbūvētais stikla tilts, kas šķērso upi blakus prezidenta pilij.

Koučsērfings – naktsmāju atrašana
Pirmo nakti Tbilisi puiši pavadījuši viesu mājā, ko atraduši vienā no grāmatas Lonely Planet adresēm. Naktsmītne bijusi mistiska – pie kādas sievietes gados, kas par piecīti ierādījusi istabu. Nākamo nakti puiši apmetušies hostelī, jo gribējies satikt vēl citus tūristus. Tomēr trešajā dienā puišu studiju biedrs Harro no Igaunijas saticis pāris savu tautiešu, kas strādā Tbilisi, un tie uzaicinājuši uz mājas ballīti, kurā piedalījušies daudzi ārzemnieki, kas strādā Gruzijas galvaspilsētā. Ballītē puiši iepazinušies ar igauņu meitenēm, kuras Tbilisi strādāja brīvprātīgajā darbā bērnunamā. Ar tām izveidojās labs kontakts, un atpakaļceļā no Armēnijas bija jau sarunātas naktsmājas, kā arī paši devušies uz bērnunamu iedraudzēties ar bērniņiem, un, kā atzīst Jānis, tas esot bijis viens no foršākajiem ceļojuma iespaidiem.
Uz Erevānu trio devās ar sabiedrisko transportu, tas prasījis sešas stundas un izmaksājis ap 10 latu. Tomēr tālāk, iespaidojoties no Armēnijā dzīvojošajiem ārzemniekiem un viņu piedzīvojumiem, puiši pārvietojušies ar stopiem. Jānis stāsta, ka sešus stundu garais pārbrauciens esot bijis interesants Gruzijas un Armēnijas skaisto dabas skatu dēļ – viens no iespaidīgākajiem esot bijis kanjons Armēnijā, kuram autobuss braucis cauri.
Tur naktsmītnes atrastas caur Couchsurfing.org – internetā atrodot vajadzīgo valsti, pilsētu un datumus, piesakoties pie cilvēkiem, kas labprāt uzņem ceļotājus savās mājās. Kaučšērfings darbojas pēc principa, ka cilvēki no visas pasaules norādītajā interneta adresē piedāvā naktsmītnes bez maksas, bet ar domu – ja tev ir izpalīdzēts ar pajumti, arī tu savās mājās savā valstī uzņem citus tūristus. Tomēr noteikumi nav strikti reglamentēti, un tikpat labi var izpalīdzēt arī ar pilsētas izrādīšanu vai vienkārši satikšanos un pusdienām. Jānis gan atzīst, ka visas atrastās naktsmītnes ir piedāvājuši cilvēki, kas arī Armēnijā ir ārzemnieki, nevis vietējie un kas devuši tālākas norādes par citām pilsētām. Interesantas esot bijušas naktsmājas pie kāda ~25 gadus veca irāņa, kas, izrādās, uzņemot visus kaučsērfotājus, kas vien piesakās. Galu galā viņa trīsistabu dzīvoklī uz nakti apmetušies 17 cilvēki, un nakts izvērtusies par jautru ballīti. „Cilvēki tika izguldīti uz visām iespējamajām mēbelēm, taču lielākajai daļai nācās gulēt uz grīdas. Raza (irāņa vārds – aut.) pat ļāva vēl pāris cilvēkiem palikt savā gultā.” Naktī satiktie cilvēki pie irāņa esot dalījušies stāstos, ko katrs dara Armēnijā. Visspilgtāk Jānis atceras divu holandiešu ieceri – tie ar riteņiem braukuši no Nīderlandes uz Ķīnu. Viņi divus mēnešus jau bija pavadījuši ceļojot, plānā ietilpa vēl mēnesis, lai nokļūtu Ķīnā. Iemesls šādam pārbraucienam esot mērķis Ķīnā atvērt konditorejas veikalu, bet pirms tam – iepazīt citas valstis. Holandieši stāstījuši, ka šāds brauciens neesot dārgs – attīstītākās valstīs dienā iztērējot ap 25 eiro, bet mazāk attīstītās – padsmit. Naktis parasti pavadot kaučsērfingā. Dienā nobraucot ap 70 km.

Iepazīstot konjaka kultūru
Erevānā apmeklējuši arī konjaka rūpnīcu Ararats. Šī ir vienīgā brendija ražotne pasaulē, kuras dzērienu drīkst saukt par konjaku par spīti tam, ka vīnogas nenāk no Konjakas (Cognac) reģiona Francijā. Šī atļauja saukt dzērienu par konjaku gan attiecas tikai uz bijušajām Padomju Savienības valstīm. Rūpnīcā bijušas speciālas mucas, kas izveidotas par godu īpašiem viesiem, kas apmeklējuši šo rūpnīcu. No Latvijas šādas konjaka mucas izveidotas Vairai Vīķei -Freibergai un Valdim Zatleram. Viņi jebkurā laikā varot pasūtīt Ararat rūpnīcai, lai šo konjaku sapilda pudelēs un attransportē uz Latviju. Rūpnīcā esot bijusi neliela ekskursija gida pavadībā, pēc tam konjaka degustācija. Jānim līdz tam dzēriens nav šķitis kaut kas īpašs, tomēr rūpnīcā bijis interesanti – sākot jau ar speciālajām konjaka glāzēm – tās apakšas ir platākas, bet augšas šaurākas. Konjaks glāzē jāielej tikai tik daudz, lai, to apgāžot uz sāniem, konjaks no tās neizlīst. Pēc tam glāzes pamatni ieliek plaukstā un, lēnām apļojot, sasilda. Jo biezāks dzēriens un jo lēnāk no glāzes malām notek izveidojies aizkariņš, jo konjaks kvalitatīvāks. Puiši degustējuši piecgadīgu, desmitgadīgu un divdesmitgadīgu konjaku, lai gan lielu atšķirību nav jutuši, tomēr tagad esot priekšstats, kā konjaks pareizi jālieto. Armēņi neatzīst vienu no Franču metodēm - uz konjaka uzdzert kafiju, jo, pēc viņu domām, tā pavājina konjaka garšu. Vislabāk esot uzkost šokolādes konfekti. Puiši mājās gan konjaku nav pārveduši, jo ceļojumā devās tikai ar rokas bagāžu – atļautajiem 10 kilogramiem.

Piknikojot ceļmalās
Arī stopēšana izvērtusies piedzīvojumu pilna. Pirmkārt tādēļ, ka visi cilvēki, kas viņus ņēmuši mašīnās, bijuši ļoti draudzīgi. Lai arī transports reizēm esot bijis uz izjukšanas robežas un kāds no šoferiem izskatījies vēl neatguvies no iepriekšējā reibuma, Jānis atzīst, ka tas esot bijis labākais veids, kā iepazīt vietējos cilvēkus. Viens vīrietis, daloties savos politiskajos uzskatos, izrādījies ļoti prokrieviski noskaņots, tas ceļotājus īpaši ieinteresējis. Tie diskusijas pēc uzdevuši jautājumus un nav mēģinājuši pat īpaši apgalvot pretējo, bet gan pēc iespējas vairāk uzzināt šī gruzīna nostāju. Sarunas gan ar visiem cilvēkiem nācies risināt krieviski, ne angliski, bet tas nav sagādājis grūtības, jo, kā novērojis Jānis, arī paši gruzīni un armēņi krieviski runā ar kļūdām. Jānis par to esot bijis pārsteigts, jo, kad bijis ceļojumā uz Kazahstānu, tur krieviski runājuši visi.
Reiz nostopējuši kravas busiņu ar diviem vīriešiem, kas bijuši izteikti neinteliģenti, tomēr draudzīgi. Tie uzaicinājuši ieturēt kopīgas vakariņas, un baltieši piekrituši. Viņi sagādājuši šašliku un alu un pie kādas upes vienkārši devušies piknikā. Savukārt citā reižē, puiši izsalkuši gājuši pa pilsētu un gaisā sajutuši tikko ceptu bulciņu smaržu. Iegājuši pa atvērtajām durvīm, un tik tiešām – ceptuve! Viss izskatījies tik garšīgs, nav varējuši saprast, ko iegādāties, bet laipnā konditorejas vadītāja aicinājusi nogaršot vairākas bulciņas, papildus tam vēl maisā krāmējot visas, kas ciemiņiem garšojušas. Kad jaunieši jau gribējuši maksāt par pilnajiem maisiem, laipnā sieviete nav ļāvusi. Tādu gadījumu, kad izpaudās armēņu vai gruzīnu viesmīlība un draudzīgums, bijis daudz. Arī atpakaļceļā uz Tbilisi nostopēts kāds pāris, ar ko puiši labi sapratušies. Pāris jautājis, vai jaunieši nav izsalkuši, jo paši domājot ieturēt maltīti. Puiši nolēmuši pievienoties, un piestājuši ceļmalas krodziņā. Ceļabiedri pasūtījuši pilnu galdu ar gruzīnu ēdieniem un galu galā nav ļāvuši pat dalīt rēķinu, bet visu uzsaukuši. Jānis teic, ka Kārlis no viņu kompānijas bijis visaizdomīgākais uz gruzīnu armēņu viesmīlības izpausmēm, visu laiku bažījies – vai tik viņus neapčakarēs. „Šķiet, ka viņi pat varētu apvainoties, ja viņu piedāvāto nepieņemtu, ” uzskata Jānis. Vienīgais, kur ceļotāji izjutuši to, ka viņus tiek var apkrāpt, ir bijis taksometros, jo tie pārvadā pasažierus bez skaitītāja un gandrīz vienmēr mēdz uzskrūvēt cenu pat par pusi. Tādēļ esot labi jāzina, kāds attālums jābrauc, un pašiem obligāti jāvienojas par cenu pirms brauciena.

Intervēja: Monta Bitiniece

Kimchi King

Korejā, nometnes laikā, mums sanāca tāds interesants pasākums kā Kimchi ēšanas Pasaules čempionāts. Viss sākās no tā, ka kimchi ir korejiešu tradicionālais ēdiens un viņi to ēd pie jebkuras ēdienreizes. Un tas ir pretīgs! :) Mēs ārzemnieki centāmies no tā izvairīties cik vien iespējams, bet nometnes pēdējā dienā nolēmām taisīt Pasaules čempionātu kimchi ēšanā. Īsumā: bija 11 dalībnieki no kā 3 sievietes. Ilze uzvarēja no sieviešu konkurencē un es uzvarēju vīriešu konkurencē. :) Kopumā tas tika izvērsts par milzīgu pasākumu ar daudz pasākuma vadītāju, vairākiem fotogrāfiem un vienu filmētāju (to ēšanas video gan tā arī neesmu redzējis).
Bija tur tāds rēcīgs čalītis kā Afiks, kurš nolēma uztaisīt apbalvošanas ceremoniju... Tas arī redzams video.. :)

Svētdienas treniņš

Svētdien bija tik smuks laiks, ka nevarēju visu dienu nosēdēt istabā un izdomāju, ka ir laiks šosezon otro reizi izvilkt riteni no mājās. Ja pirmajā reizē braucām ar Kārli tā galīgi vizinoties, tad šoreiz braucu viens un ar mērķi patrennēties - centos braukt ātri (priekš sevis ātri ne jau ātri-ātri) :D.
Kopā nobraucu ~37km un tas man prasīja stundu un 45 minūtes. Priekš manis ir diezgan ok. :) Iesākumā aizbraucu uz Mežaparku, tad iebraucu apskatīties kas darās Pludmalē Rīga - tomēr vēl neviens trakais nespēlēja.. Tad aizlaidu līdz Juglai, pēc tam līdz dreiliņu aplim un tad pa Lubānas ielu līdz dienvidu tiltam. Tur man nedaudz galvā kompass nomisējās (plus to Rīgas apkārtni vēl tik labi nepārzinu) un negribēdams braukt pa krasta ielu močīju centra virzienā.. Sanāca aizmočīt līdz teikas krustam.. :D Pēc tam gan bez pārpratumiem aizbraucu pa Brīvības ielu mājas. Vakarā pat nedaudz jutu kāju bicīšus pēc tāda izbrauciena. Ā, un vēl pilnam komplektam piepumpējos 30 + 20. 30 reizes no vietas nebiju izspiedis jau n-tos gadus, tādēļ arī pašam maziņš prieciņš. :)

Akcīzes nodokļi

Gribēju pierakstīt akcīzes nodokļu izmaiņas un slogus, jo man pašam šitā tēma baigi interesē. Par šīm izmaiņām gan vēl jālemj Saeimai.

Stiprajam alkoholam no 890 latiem uz 940 latiem par 100 litriem absolūtā spirta (tātad - šobrīd ir ~LVL 3.56 par litru šņabja pudeles).

Benzīnam no 269 latiem uz 289 par 1000 litriem (tātad šobrīd maksājam LVL 0.269 par litru benzīna).

Par cigaretēm sistēma biški sarežģītāka un man mazāk interesē.. :D

Vēl gribēju pieminēt, ka esmu PAR akcīzes preču nodokļu palielināšanu gan cigaretēm, gan alkoholam, gan arī degvielai. Par dabasgāzi laikam pareizi dara, ka plāno nedaudz samazināt, lai apkure nav tik dārga.

Garage48 pasākums Rīgā

Šajā nedēļas nogalē iznāca piedalīties tādā superīgā pasākumā kā Garage48 – tas ir nedēļas nogales pasākums, kura laikā 48 stundās no idejas tiek radīti gatavi produkti (vai kā minimums strādājoši prototipi). Šis pasākums jau ir norisinājies vairākas reizes Igaunijā un Somijā un tagad arī veiksmīgi Latvijā. Jāpiezīmē, ka tas ir starptautisks projekts un dalībnieki bija no vairākām valstīm un viss notika angliski.

Nedaudz par Rīgas pasākumu un manu pieredzi tajā: viss sākās ar to, ka 5dienas pēcpusdienā (ap 17:30) visi dalībnieki sāka salasīties Rīgas Ekonomikas Augstskolas telpās (bija ļoti patīkami atgriezties skolā - joprojām jutos reāli kā mājās). Sākumā bija vienkārši socializēšanās un nelielas uzkodas. Diezgan negaidīti izrādījās, ka tur piedalās vēl vairāki mani paziņas un draugi gan no bijušā darba, gan augstskolas, gan arī citādām darīšanām. Reāli pasākums sākās ar to, ka tie kam bija idejas tās noprezentēja īsumā (bija jāiekļaujas 90 sekundēs, tādēļ gari izplūst nevarēja) – kopā bija laikam 34 idejas. Bija dažas rēcīgas idejas, bija rēcīgi prezentētāji, bija arī visai nopietni sociāli projekti. Interesentiem: ar visu projektu sarakstu var iepazīties šeit: garage48.

Bija vairākas interesantas idejas, bet beigās sanāca, ka pievienojos idejai par Tanku real time multiplayer spēli. Ideja radusies no vecās labās žiliton spēlītes, kur bija jāšauj kompīša tanki (kas nav baigi sarežģīti). Piektdienas vakarā tikai apspriedām ideju, domājām ko mēs varētu paspēt sataisīt un tādas organizatoriskas lietas. Reālā kodēšana sākās 6dien agri no rīta. Kopumā visa sestdiena pagāja kodēšanā (tiem, kas māk kodēt), kamēr mēs ar otru mārketinga/biznesa speciālistu štukojām par vajadzīgākajām fīčām, par to kā prezentēt projektu un kā palaist tirgū veiksmīgāk. Sestdienas laikā arī iemācījos apzīmējumu tādiem čaļiem kā es – GD speciālists. Tas ir cēlies no vārdiem gudri un darīt lietas tualetē. Vispār komanda mums bija baigi foršā – ļoti sakarīgi čalīši un daudz rēkšanas testēšanas procesā. Tāpat sestdien arī sanāca diezgan daudz pakomunicēt ar citu komandu dalībniekiem un nedaudz arī ar mentoriem. Kopumā atmosfēra baigi labā – visi ļoti draudzīgi un jūtama spēcīga uzņēmējdarbības aura. Ar mūsu spēlītes kodēšanu protams negāja tik ātri kā gribētos, tādēļ beigās daļu no iecerētajām fīčām nācās atmest. Uz svētdienas prezentāciju gan pats svarīgākais bija paveikts – bija spēles prototips ar tanciņiem, kas braukā un var viens otru nošaut.

No citu komandu projektiem mani favorīti bija Mobideal, kas paspēja uztaisīt strādājošu aplikāciju, kas spēj izanalizēt tavus zvanu arhīvus un noteikt kāds tarifu plāns tev būtu izdevīgākais un cik tu spētu ietaupīt. Vēl man ļoti patika Campalyst projekts, kas palīdz izanalizēt facebook tīklā palaisto reklāmu efektivitāti. Interesanti bija arī Memoriam un Crimemap projekti. Memoriam uztaisīja facebook of dead - mirušo cilvēku profilu portālu, savukārt CrimeMap uztaisīja Latvijas noziegumu karti. Interesanti sanāca, ka neilgi pirms prezentācijas viņi izsūtīja preses relīzi uz lielākajiem Latvijas medijiem un savāca tik daudz lapas apmeklētājus, ka lapa vienkārši noklājās.

Nu jā – rezultātā es biju ļooti priecīgs par šito vīkendu, jo laiks tika pavadīts tiešām interesanti un noderīgi un kas ir labākais – gandrīz bez alkohola! :D Stulbi tikai, ka šī pasākuma dēļ nācās uzmest vairākus citus labus pasākumus, bet šoreiz tiešām nenožēloju! Visiem citiem iesaku apmeklēt nākamo Garage48 pasākumu, kas notiks Tallinā – tur vēl dažas brīvas vietas esot. Kaut kad aprīlī Rīgā notiks arī Startup Sauna (laikam 15.aprīlis).

Labākā nedēļas nogale EVER!

Šis, atšķirībā no citiem, ir stāsts no pagātnes. Vienkārši kaut kā gribējās uzmest visu uz (digitālā) papīra. :) Par savu līdz šim foršāko nedēļas nogali ever esmu nodēvējis bakalaura izlaiduma nedēļu, jo tā bija pārpildīta ar superīgiem notikumiem un emocijām.

Kā jau vienmēr viss sākās ar 5dienas vakaru. Ir ieplānotas iesvētības absolventu kārtā.. Mums ir zināms tikai tas, ka jābūt noteiktā laikā pie skolas un ka pēctam mūs kaut kur vedīs ar autobusu. Satiekamies pie skolas, neliels uztraukums.. Pie iekāpšanas autobusā mums katram izsniedz pa šotiņam šņabja, ko mēs ar leilu prieku izbaudam. Rēcīgi, ka čalis, kurš tos šotiņus dalīja izskatījās tāds nepriecīgs. Kad jautājām kas par lietu, šis teica, ka stulbi, ka viņam mūs jāspiež dzert. Mums gan tas nelikās stulbi! :D Braucām ar autobusu uz mangaļu molu, pa ceļam kaut kādas spēles un vēl nedaudz šņabis.. Arī pie jūras valdīja forša atmosfēra, spēlējām kolektīvu saliedējošas spēles, kurām arī rezultātā bija jādzer šņabis. Pēcāk nodevām absolventu zvērestu par to, ka vienmēr palīdzēsim vecākajiem absolventiem un tādā garā.. Tad jau ceļš mājup. Mums, protams, plāns tālāk doties uz vecrīgu, taču konstatējam, ka vēl nemaz neesam kārtīgi iereibuši, tādēļ es dodos pie pasākuma vadītājiem pajautāt pāri palikušo šņabi ar tā vakara leģendārāko frāzi "Es taču neiešu uz vecrīgu skaidrā!". :D Tā mēs visu ceļu līdz centram kodām... Izlaida mūs pie skolas un mēs izdomājām, ka jāaiziet līdz manai mājai atstāt mantas. Tā arī izdarījām un tad gājām uz vecrīgu. Tikām līdz skolai kur izdomājām, ka vajag atpūsties uz mirklīti.. Tā mēs tur mirklīti atpūtāmies un sapratām, ka esam tādā pālī, ka līdz vecrīgai netiksim un aizgājām mājās gulēt. :)

Sestdienas rītā 9os ieplānots izlaiduma mēģinājums. Neapdomīgi agri, bet nu ko padarīs. Dīvainā kārtā tomēr izdevās piecelties un ar stipri lielām promilēm ierasties mēģinājumā. Bija gan vairāki cilvēki, kam tas neizrādījās pa spēkam.. :) Tur viss bez lieliem excesiem ātri beidzās un man jau bija jāsteidzās uz OC Rīga spēlēt bīču! 11os treniņš sākās un beidzās ap vieniem - līdz izlaiduma sākumam precīzi viena stunda.. :D Ātra duša, aizskrienu mājās, uzvelku uzvalku, sataisu frizūru un laicīgi paspēju arī uz izlaidumu! Vecāki gan bija atbraukuši uz Rīgu jau pirms vieniem un zvanījušies un nostresojuši par to, ka nevar mani sazvanīt.. :D

Sēžot izlaidumā uz skatuves kopā ar to daļu draugiem, kam arī izdevās laikā pabeigt bija superīga, padarīta darba sajūta. Lai gan reāli jau bija zināms, ka skola ir beigta krietnu laiciņu iepriekš, tikai sēžot tur augšā nāca tās absolvēšanas sajūtas. Tas, ka viens ļoti nozīmīgs posms manā dzīvē ir beidzies. Tas, ka ir paveikts milzu darbs, lai tu paveiktu. Super!

Pēc tam kā jau izlaidumos ierasts - bildēšanās, neliels bankets skolā, vakariņas ar vecākiem.. Un tad jau arī vakara programma varēja sākties... Nezinu kā tieši, bet bija radusies fantastiska ideja braukt iesildīties jūras krastā. Iespējams, ka tā ideja radās saistībā ar mūsu neoficiālo izlaiduma himnu: Prāta Vētras "Atliek nosargāt" un tās ģeniālo tekstu "Bet kas gan vispār var būt labāks kā tuvu draugu lokā pabūt dabā......"! Lai nu kā.. Bijām atraduši veselus 2 šoferus un ar 2 mašīnām arī devāmies uz Vecāķiem.. Nu tā daļa no mūsu kompānijas, kam nebija lieli pasākumi ar ģimenēm saplānoti. Viss tas vakars pie jūras tika pavadīts uz ļoti pacilātām emocijām, ar foršām sarunām un vēl foršākiem cilvēkiem.. Grūti aprakstīt.. Man atmiņā iespiedies viens moments, kad gājām no mašīnas uz pludmali - es un 4 meitenes.. Visi pieci zolīdi ģērbti, ejam, man vienā rokā litrs šņabis, otrā vēl maisiņš ar padzērieniem.. Bija pilnīgi vienalga kā tas izskatās no malas, galvenā bija sajūta sevī, un tā bija tāda kā piepildījuma sajūta..

Vakarā, protams, ieplānots iet uz skolas ballīti. Tieši pirms iešanas izdomājam ar Tomu, ka jāiemēģina mana jaunā dāvana - skūteris. Tā nu mēs divatā apbraucam ap kvartālu - uz maiņām viens skrien, otrs brauc. Nezin gan vai tādās promilēs drīkst vadīt tādu braucamo... :D Pēc tam jau uzreiz uz skolas ballīti.. Ballīte pati bija kā ballīte, bet mēs gan ņēmāmies, ālējāmies pēc pilnas programmas. Kopumā notusēts līdz pat ballītes beigām ap sešiem. Aizejam ar Tomu mājās un šis pirms gulētiešanas ienāk pie manis un prasa vai negribu braukt uz pludmali. Es pēc nelielas apdomāšanās izštukoju, ka jābrauc - tomēr izlaidums! Domāts darīts - apskatamies cikos vilciens uz Vecāķiem, sazvanam Ritvaru, sarunājam ar viņu tikties pie viņa mājā. Es paņemu savu jauno skūteri, Toms savu riteni un nesamies uz vecrīgu. Kaut ka tomēr sanāca tā, ka ar visu steigšanos nokavējām savu vilcienu, bet laimīgā kārtā pēc pus stundas jau bija vilciens uz Jūrmalu. Pus astoņos no rīta bijām Majoru centrālajā pludmalē un gājām gulēt. Man gan mugurā bija trāpijies melns krekls - nav pati labākā ideja saulainā dienā.. :) Lai nu kā, bet pamodāmies ap 11iem, sazvanījām draugus, lai brauc ciemos un atved ēst un dzert un turpinājām čillot. Ilze bija vienkārši fantastiska - pasūtījām viņai viskiju un rosolu, bet viņa bija tik apdomīga un nopirka arī kolu! Mēs ar Ritvaru bijām vienkārši starā! :D Tā arī ideālā kompānijā nočilojām pie jūras līdz pat vēlai pēcpusdienai...

Ātrais kopsavilkums ideālai nedēļas nogalei: pilnīgs bezstresa stāvoklis, ballītes, sports, bet pats galvenais, protams, labu draugu kompānija!!

Beidzot to izdarījām

Jau kādus 3 gadus ar Kārli štukojām, ka vajadzētu uztaisīt tādu kārtīgu dzimšanas dienas ballīti kopā, bet visu laiku kaut kā nepietika apņemšanās.. Šoreiz gan jau pāris nedēļas iepriekš iesākām plānot un beigu beigās tīri ok saplānojām.

Par viesiem jau īsti nevar zināt, bet mums pašiem ballīte baigi patika un notusējāmies līdz 7iem rītā! Lielākā daļa viesu gan jau veci un ap 4iem-5iem vairs nevarēja turēt... :D Saaicinājuši bijām ap 60-70 cilvēkiem un nevarēja saprast cik no viņiem ieradīsies, bet beigu beigās laikam bija 35 cilvēki mūs abus ieskaitot, kas bija tīri optimāli priekš mūsu izvēlētās pirtiņas.

No dāvanām gribās atzīmēt, manuprāt, vienu no orģinālākajām un mums ar Kārli piemērotākajām dāvanām ever: draugu bariņš mums uzdāvināja vēl vienu ballīti! Kas gan var būt labāks? :)

Un vēl, protams, es nevaru neauzrakstīt savu pēdējā laika mīļāko faktu/atklāsmi, ko uzzināju darba aizsardzības lekcijā RTU: Izrādās, ka cilvēku organisms attīstās līdz 25 gadu vecumam, bet pēc tam tas sāk novecot.. Tātad - šis ir mans pēdējais gads pirms es sākšu novecot! Uz šādas pozitīvas nots arī beigšu šo stāstiņu. Priekā! :)