Viss sākās ar to, ka Harro izdomāja braukt erasmusā uz Portugāli. Un izdomāja, ka varētu braukt ar mašīnu, lai interesantāk un lai var vairāk mantas aizvest.. Un tad viņš ieminējās, ka to mašīnu viņam tur īpaši nevajadzēs un es varētu atvest viņu atpakaļ. Man reāli iepatikās ideja un ķēros pie cilvēku meklēšanas. Ar to negāja tik vienkārši, nācās pat mainīt iesākumā plānotos datumus, bet lai nu kā - beigās bijām 4 braucēji - Rūta, Andis, Dainis un es. Laba kompānija.. :)Ar plānošanu visi bijām slinki, bet nu apmēram bija izdomāts kurā dienā mēs kurā pilsētā varētu palikt pa nakti. Bija arī atrastas pāris (burtiskā nozīmē pāris) vietas, ko gribētu redzēt pa ceļam. Maršruts apmēram tāds: Rīga --> Brisele --> Porto --> Valladolida --> Barselona --> Marsaļa --> Kannas (un franču rivjera) --> Grenoble --> Šveice --> Minhene --> Prāga --> Varšava --> Rīga. Pa lielam pie šī plāna arī pieturējāmies izņemot pāris novirzes.. Nesanāca atrast naktsmītnes Marseļā un Varšavā - tādēļ tās vietas tika izlaistas..
Tātad viss brauciens sākās ar to, ka 3dienā satikāmies Pienā, lai atzīmētu nākamajā rītā paredzēto brauciena sākumu un, lai daži no braucējiem savā starpā iepazītos. :D Jāatzīmē, ka bija ļoti smaga darba nedēļa un arī 3dienā nācās palikt līdz pēc 8iem,lai ar visu tiktu galā, bet neskatoties uz to sanāca pieklājīgs vakars, izmantojām iespēju nākamajā dienā neiet uz darbu un labi atlaidām līdz 5iem. :) 4dien no rīta visiem pat izdevās piecelties un laicīgi nokļūt lidostā. Tad jau lidojums uz Briseli, kur īpaši nav izplānots kā nokļūt līdz centram.. Rūta vienreiz bija aizstopējusi.. Un tā kā mums steiga nebija, tad tā arī mēģinājām. Smuki uzzīmējām uz lapas "Brussels" un stopējām.. Autostāvvietā... :D Tad ieraudzījām 3 letiņus, kas piegāja pie busiņa, Andis aizgāja un sarunāja arī mums vietiņas.. Veiksmīgi aizbraucām uz centru, bet galā šoferis prasa vai mēs esam gatavi samesties par degvielu vai mēs tākā stopējam.
Mēs sakam, ka bišķi varam - prasam cvik vajag. Šis paprasa 30EUR (laikam - precīzi neatceros, bez zinu, ka bija baigi daudz). Mēs sakam nu 10 vēl varētu, bet 30 par daudz.. beigās čalis vispār nepaņēma. :D Nu neko.. Tālāk Briselē mums plāns visu dienu kaut kur pavazāties un tad satikt Ilzi, Baibu un Renāru pēc darba. Tā mēs arī visu dienu pavazājāmies pa ceļam mēģinot atrast Baibas darbu, bet tur mana FAILa rezultātā bišķi nesanāca (jo kartē sajaucu atzīmētos punktus - Baibas darbu un dzīvokli - meklējām Baibas darba adresi tur kur jābūt dzīvoklim :D ).. Vakarā visi kopīgi vazājāmies pa pilsētu, apskatījām čurājošo puiku, Briseles piena alternatīvu pie Eiropas parlamenta un pēc tam uzēdām vakariņas pie Ilzes un Baibas dzīvoklī (foršs dzīvoklītis un skats uz pilsētu + saulrietu).. Jauks vakars kopumā. 
Nākamajā rītā atkal agri ceļamies (ar to bija zīmīgs viss ceļojums - katru dienu vēli gājām gulēt un agri cēlāmies) un dodamies uz lidostu.. bez pārpratumiem nokļūstam Porto, kur Harro mūs sagaida lidostā. Viņš mums izrādīja pilsētu. Bijām arī aizlaiduši līdz krastmalai.. Tur bija baigi daudz kaijas un viena pat pamanījās novēlēt Dainim veiksmi braucienā (kā jau kaijas to mēdz darīt no gaisa) :D. Vakarā aizbraucām uz vienu no Portvīnu ražotnēm ekskursijā (protams, arī degustācija). Vispār Porto tāda interesanta pilsēta - manā skatījumā izskatās diezgan nabadzīga. Dīvaini ir arī tas, ka upes krastā pilsētas centrā, kur parasti pilsētās ir labākie īpašumi, Porto ir bomžatņiks. Vēl man likās interesanti, ka mašīnas atstāj kur un kā grib - zīmes diezgan ignorējot. Šis faktors mums vēlāk ceļojumā nostrādāja par sliktu, bet līdz tam vēl nokļūsim.. :)
No rīta vēl īsā pastaiga pa Porto un lieliskas pusdienas ar Frančesitu (portugāļu viens no nacionālajiem ēdieniem). Pēcpusdienā jau Harro nodeva mašīnu mūsu rīcībā un devāmies ceļā uz Valladolidu. Tā kā izbraucām diezgan pavēlu un jānobrauc ~450km, tad daudz pieturas neieplānojām. Apstājāmies vien vienā supermarketā lai papildinātu savas portvīna rezerves (kopā iztukšojām lētā portvīna plauktus 4 veikalos). Pa ceļam interesantākais bija pietura kādā mazā Spāņu pilsētelē, kur sekojot mūzikas skaņai atradām bariņu vietējo, kam bija mēģinājums dziedāšanā un dejošanā + redzējām milzīgas karnevālu lelles. Vakarā Alfonso mūs izvadāja pa Valladolidu un ieklīdām viņa draugu ballītē (pa ceļam iesprūstot liftā) - šiem ar angļu valodu pašvaki, bet kaut kā jau sakomunicējāmies. Pa nakti palikām pie Alfonso draudzenēm, kas tusēja līdz 8iem rītā un pamanījās mums iedot nepareizās dzīvokļa atslēgas. :)Nākamā diena - izbraucam no Valladolidas tieši tajā brīdī, kad meičas (dzīvokļa saimnieces) atnāk no kluba (ap 8iem) un dodamies uz Barselonu.
Šīs dienas interesantākie momenti: gandrīz izbeidzās benzīns, pusdienojām kaut kādā mazā pilsētiņā melno rajona kababu ēstuvē (uz mums nolūkojās kādi 10-15 melno kamēr ēdām), vakarā apskatījām Monsaratu (joprojām manā skatījumā viena no foršākajām vietām Eiropā), iedzērām (beidzot!) portvīnu un pēc tam Mārtiņš mūs laipni uzņēma Barselonā - parādīja pilsētu, papļāpājām par dzīvi.. Šajā dienā arī mūsu pirmajam Tom-tomam izbeidzās ekrāns (otram karte bija sākot ar Šveici, kas nozīmēja,ka līdz turienei jānokļūst praktiski tikai pēc tā ko viņš saka. Tumsā Andis gan mācēja saskatīt pietiekami, lai ievadītu vēlamo adresi.. Šoreiz nedaudz slinkāks un vēlāks rīts.. Dienas plāna īsti nav - gribam apskatīt dažas Gaudi ēkas un Sangrada de Familia un vakarā būt Marseļā. Iztaisījāmies no mājām un braucām apskatīt tās Gaudi mājas, kas centrā. 2 no viņām no ārpuses apskatījām, bet ilgi nevarējām čilot pie viņām, jo ar parkingu Barselonas centrā ir baigi švkai un policisti gandrīz uz katra stūra! Tad gribējām ievērtēt Gaudi vērienīgāko projektu Sangrada de Familia no iekšienes, taču ieraugot rindu uz ieeju sapratām, ka tas nebūs īsti reāli... Izskatījās vismaz uz 2-3 stundām rindā stāvēšanas.. Tad nu devāmies ceļā uz Marseļu. pa ceļam piestājām lielveikalā, lai izmantojot lētās cenas iepirtu alkoholu turpmākajam braucienam...
Knapi visu sastūķējām bagažniekā pēc tam!:D Turpinājumā iebraucām Žironā (Girona) apskatīt vecpilsētu. Pēc kartes izskatījās, ka minūtēs 15-20 paspēsim izskriet cauri, tādēļ īpaši neiespringām ar legāla parkinga meklēšanu un atstājām pustukšā preču piegādes zonā. Izstaigājām pilsētu, izrādījās biški lielāka kā gaidīts.. bet smuka - šauras ieliņas, kluss.. Forši pastaigājāmies. Kad atnācām uz stāvvietu gājām gar mašīnu rindu - dīvaini, bet mūsu Hondu ieraudzīt nevaram.. Saskatamies ar Andi, stulbi sasmaidāmies, aizejam līdz mašīnu rindas galam... Nav. Saskatamies vēlreiz, tam seko vairāki vārdi dažādās valodās, ko atkārtot nevēlos.. :D Tad ieraudzījām tuvumā policista formā sievieti - gājām klāt un stāstījām, ka mašīna pazudusi.. Viss izrādījās labi - tā bija tikai evakuēta.. :D Policiste bija superlaipna, pavadīja mūs līdz autobusa pieturai, visu smalki apstāstīja un pēc pus stundas jau sēdējām mašīnā un turpinājām ceļu uz Franciju. Neliela problēma bija tajā, ka Marseļā un tai tuvumā esošajā Aix-en-provincē diemžēl neizdevās atrast naktsmītnes (ne CS, ne lētus hosteļus ar pietiekami daudz brīvām vietām), tādēļ izdomājām, ka jāuzraksta Mārim - varbūt viņš grib mūs uzņemt jau šajā naktī. :D Domāts darīts - un Māris saka, ka ir ok.. Tad nu braucām tālāk uz Kannām un ap 2iem naktī jau bijām tur. Māris mūs sagaidīja ar kārtējo lielisko uzņemšanu. Jāatzīst, ka visa ceļa garumā uzņemšanas bija vienkārši fantastiskas - prieks, ka mums ir tik daudz foršu draugu un paziņu! :)
Diena Franču Rivjerā bija gaidīta kā visforšākā, jo ieplānots izbraukāt visas pludmales pilsētas, arī visādos apskatos rakstīts, ka oktobra beigām vēl vajadzētu būt diezgan siltām... Nebija! :D Bija konkrēts lietus, spēcīgs vējš un diezgan auksts... :D Bet tas netraucēja mums visu dienu izvazāties pa krastu sākot no Antībām, Nicas, Ezes un beidzot ar Monako. Apskatījām gan ūberjahtas, gan Ezes fantastiskās šaurās ieliņas, kur nereāli izlijām, gan arī +/- izbraucām Monako formulu trasi. Kopumā ar pareizo attieksmi diena sanāca forša! Vakarā ar Māri iedzērām vīniņus un vēl šo to, uzspēlējām pokeri un papļāpājām..
No rīta Māris mums uztaisīja ekspress Kannu tūri, arī laiks bija jau krietni labāks kā iepriekšējajā dienā. Tālāk devāmies iekšā kalnos Grenobles virzienā. Diena forša, ceļš foršs - pa klaniem, serpentīniem. Francijā apstājāmies, izgājām ekskursiju pa smaržu rūpnīcu. Apskatījām vairākus kalnu ezerus, pamuļķojāmies - iemācījāmies attaisīt vīna pudeli ar kurpi (rēcīgs pasākums)! :D Pēc tam ieraudzījām reāli interesantu padarīšanu - tālu kalnos skatames,ka 2 milzīgas statujas sēž. Protams - braucam meklēt, skatīties kas tur ir. Izrādījās,kaut kāds šizīgs parks - visu pasaules reliģiju tēlu skulptūras sataisītas, visi bruņoti.. 
Plus uz vārtim un visur citur visādas sātanistu simbolikas un uzzīmētas liesmas... Dīvaini, tik tiešām. Pa ceļam uz Grenobli vēl pamanījāmies apskatīt Franču kapus, kas ir pilnīgi savādāki kā Latvijā.. Grenoblē gan tiklīdz iegājām dzīvoklī pie Rūtas drauga, es uz gultas izrubījos (biju nobraucis visu dienu - galīgi saguru pa kalniem braucot, jo daudz vairāk jākoncentrējas).No rīta meklējot mašīnu interesantā veidā 2 reizes aizejam galīgi šķērsām - netipiski man un Andim. :)
Beigās gan mašīnu atrodam un braucam uz Šamonī (Chamonix - Mont Blanc). Pa ceļam iebraucām Albertvillā apskatīt olimpisko stadionu (1992.gada ziemas spēles), kas ir pārsteidzoši mazs un necils. Toties Monblāns gan mums nelika vilties. Uzbraucām ar cable car augšā uz kalniem otrpus Chamonix - no turienes bija tiešām labs skats uz Monblānu - tur protams pilnīgs ledājs virsotnē. 
Mūsu pusē nedaudz zemāks un sniega nav.. Šeit atmiņā palicis kā Dainis baidījās no augstuma - tiešam nebija redzēts, ka tik ļoti var būt bail. :) Šī iemesla dēļ arī tālākajā kāpienā uz virsotnīti 2368m augstumā Dainis nepiedalījās. Jāatzīst, ka kāpiens nebija viegls, bet gala rezultāts (skats riņķī un sniegs zem kājām) bija fantastisks! Totally worth it. :) Tālāk braucām uz Šveici, kur vēl šajā dienā iebraucām Montreux, pastaigājāmies.. Tad (atkal) biju mazajā ciematiņā Chur, kur pasēdējām pie citplanētiešu restorāna, iepazināmies ar visādiem biznesmeniem, no kuriem viens pat bija letiņš. Un galu galā vakars noslēdzās pie Svena Friborgā. Kā vienmēr superīga uzņēmšana, lieliskas vakariņas, nedaudz iedzeršana, papļāpāšana, bildēšanās ar ieročiem un datorspēlītes - classic! :)Pēc pāris stundām miega cēlāmies un braucām kopā ar Svenu uz Interlaken no kuras Svens aizlaida uz Berni uz darbu, bet mēs vazājāmies ar mašīnu pa superšauriem kalnu celiņiem labu skatu meklējumos.
Uztaisījām pikniku pie viena no tiem 2 ezeriem - superīga vietiņa, skaists skats.. Braukšanas ziņā, gan šī diena izvērtās braukšanas ziņā baigi smagā, jo Šveicē makss ceļu sistēma ir kaut kāda patizla kā dēļ braucām tikai pa mazajiem bezmaksas ceļiem. Diezgan nogurdinoši bija.. Taču pēc pāris stundām jau bijām Cīrihē, kur mūs uzņēma Edžus - ātrā tūre pa pilsētu, kebabs, aliņš un jau laižam uz Minheni, kur ieplānota nākamā nakts. Minhene bija ceļojuma vienīgā nakts, kur mums neizdevās atrast naktsmītnes pie paziņām vai draugiem.. Bet hostelis bija diezgan foršs.. Minhenes apskate nākamajā rītā gan izvērtās nedaudz nepatīkama... Smuka sestdienas diena..
Braucam uz centru, bet nesanāk atrast kur novietot mašīnu. Piebraucām pie vienas pazemes autostāvvietas, ieraugam, ka 4Eur stundā - ātri nobalsojam, ka par daudz. Padodu uz aizmuguri un Bumbs! Ieskrēju svaigā 7.bembī... :/ Vācietis izsauca policiju, noņēmāmies kādas 30-40 miūtes, sakārtojām dokumentus un braucām prom.. Minheni neapskatījām. :D Nākamā pietura Karlovy Vary, Čehijā. Šī pilsēta slavena ar saviem dziedinošajiem avotiem - katru dienu tūkstošiem cilvēku tur brauc un dzer to silto, sāļo un patiešām negaršīgo ūdeni - arī mēs. :D Pavazājāmies pa pilsētu, diezgan patīkama.. Šeit arī tiek ražota Becherovka - nedaudz iepirkām. :) Tālāk jau braucām gandrīz bez pieturām uz Prāgu. 
Tur iepriekš biju sarunājis, ka palikšu pie vienas paziņas, taču sliktas plānošanas (no manas puses) rezultātā Zuzanna tomēr nebija Prāgā, toties viņa mūs telefoniski saveda kopā ar savām draudzenēm, kas atrada mums naktsmītni pie kaut kāda sava čomiņa no Francijas. Palikām čalīša koju istabiņā 4 cilvēki kamēr viņš pats gulēja pie meitenēm, kas mums šo visu nokārtoja. Paspējām vakarā arī pāris stundas pastaigāties pa Prāgu. Tiešām skaista pilsēta - viss izgaismots, ēkas vecas, smukas... Un tad jau klāt mūsu lieliskā ceļa ceļojuma pēdējā diena - mājupceļš. Beidzot uzliekam tom-tomam galamērķi Rīga: 1427km, prognozētais laiks ceļā 18h 34min. Tā nu sākām ripināt. Vēl gan no rīta nebija skaidrs vai brauksim pa taisno vai tomēr man izdosies sarunāt naktsmājas Varšavā. Neizdevās. :) Brauciens kopumā zīmīgs ar to, ka gandrīz visā Polijā, ko gandrīz visu šķērsojām tumsā bija reāli bieza migla. Vietām naktī braucot uz 60 bija grūti redzēt ceļu.. Polijā vēl pa dienu ieskrējām apskatīt poļu reliģijas centru (bija OK - vismaz izstaipījām kājas :) ). Varšavā vēl apstajāmies veikalā iepirkt paiku ceļam un kāds vēl kādu sīkumu ko atvest mājās.. Un tad ar Daini braucām, bet Andis un Rūta uz maiņām izklaidēja šoferus.. Viss bija godīgi sadalīts. :)
Viss gāja forši, protams, ar visām bildēm gan pie Lietuvas, gan Latvijas robežas. Kādus 10-15km pirms Rīgas jau plānojām kādā secībā visus izvadāsim pa mājām un tā.. Un iebraucu bedrē un mašīnas motors apstājās. Bedre it kā nemaz ne tik liela. Aķītis arī ātri nosēdās - apstādinājām garām braucošos, kas palīdzēja ar rokodiliem pielaist - nesanāca. Protams, lai bagažniekā tiktu gan pie tiem pašiem krokodiliem, gan vēlāk vēl kaut kādus štrumus tur meklējot - katru reizi nācās izkraut visus alkohola krājumus no bagažnieka.. Labs process. :) Lai nu kā - sazvanījām Anda brāli, kurš ar prieku mums 5s no rita atbrauca pakaļ. Aizšlepējām līdz Daiņa mājām (nebija viegli, jo logs baigi svīda ciet un pilnīgi neko nevarēja redzēt - beigās pat vairs nesapratu kurā vietā Rīgā atrodamies) un mūsu ceļojums bija galā... P.S. Turpmāk zināšu, ka jaunām mašīnām mēdz būt šoka sensori, kas atslēdz degvielas padevi... :D :D
