Kuldīdznieks Jānis Stukuls 2008. gadā absolvēja prestižo Rīgas Ekonomikas augstskolu (REA) un pašreiz strādā par akciju analītiķi Parex bankas meitas uzņēmumā Parex Asset Management Rīgā, kas ir aktīvu pārvaldes kompānija.
Jāni raksturo milzīga mērķtiecība, kas iet roku rokā ar pašapziņu un apņēmību piepildīt savus sapņus, kā arī savdabīgs patriotisms. Jānis Draugos par sevi saka – Failure is not an option*, un, klausoties viņā, tā vien šķiet, ka tā ir balta patiesība.
Nešaubīties, bet rīkoties
Jānis stāsta, ka, mācoties Kuldīgas Centra vidusskolā, sapratis – viņš vēlas studēt kaut ko saistītu ar ekonomiku un uzņēmējdarbību. Painteresējoties par iespējām Latvijā iegūt augstāko izglītību šajā nozarē, kuldīdznieks secinājis, ka REA būtu vislabākā vieta. Puiša alternatīva esot bijusi Ventspils Augstskola. Tomēr Jānis mudina jauniešus, kas vēlas studēt REA, bet nav pārliecināti par savām spējām, nebaidīties un pieteikties pat tad, ja uzskata, ka sekmes nav gana labas, jo arī pats savulaik tāpat esot šaubījies, vai tiks uzņemts šajā mācību iestādē.
Svarīga matemātika un angļu valoda
Kā var iestāties REA? Obligāti ir jānokārto centralizētais angļu valodas un matemātikas eksāmens, arī vidējai atzīmei sekmju izrakstā ir jābūt pēc iespējas augstākai. Šajā augstskolā matemātikas zināšanām ir īpaši liela nozīme, tādēļ eksāmenam jābūt noliktam vismaz B līmenī. Angļu valoda ir svarīga tādēļ, ka mācības notiek šajā valodā.
Tiem, kas vēlas studēt REA, augstskolā ir jāpiesakās līdz 10. maijam, vēl pirms centralizētajiem eksāmeniem. Pirmais solis ir uzrakstīt argumentētu eseju, pamatojot, kādēļ esat izvēlējies tieši šo augstskolu. Vēlāk, kad jau ir zināmi centralizēto eksāmenu rezultāti, labākie 400 pretendenti tiek uzaicināti uz iestājpārbaudījumiem matemātikā, loģikā un angļu valodā. Savukārt 200 labākajiem iestājpārbaudījumu kārtotājiem ir pārrunas jeb intervija, kas norisinās angliski. Jānis stāsta, ka intervijas tēmas var būt dažādas – no stāstīšanas par saviem hobijiem līdz viedoklim, kāda ir ekonomiskā situācija valstī.
Kad viņš pats vēl bija students, augstskolā visas bija budžeta vietas, taču situācija ir mainījusies, un pašreiz budžeta vietu skaits ir ļoti samazināts, un tikai mazai saujiņai no 115 studentiem tiek samaksātas mācības. Augstskola saviem studentiem piedāvā arī kopmītnes.
Kazahstānas pieredze
Studijas nav bijušas tās vieglākās, jo jāmācās daudz. Lai iegūtu bakalaura grādu, jāmācās trīs gadi – 3. kursa pirmais semestris ir mācību specializācija vai piedalīšanās apmaiņas programmā, otrs semestris tiek atvēlēts bakalaura darba izstrādei. Jānis 3. kursa otrajā pusē jau sāka strādāt par projekta vadītāju SIA Fresho un vairāk nekā gadu apvienoja darbu ar diplomdarba izstrādi.
Kā būtisku elementu viņš izceļ skolas piedāvāto apmaiņas programmu, kas ir ne tikai pluss pašai izglītībai, bet arī lielisks veids, kā iepazīt citu valsti, kultūru un cilvēkus. Jānis četrus mēnešus studēja Kazahstānā. „Dzīves pieredze, pavadot šo laiku citur, ir lielāks ieguvums nekā pašas studijas,” pārliecināts ir Jānis. „Apceļoju Āziju, biju gan Ķīnā, gan Uzbekistānā, gan arī Kazahstānā, kur bija daudz, ko redzēt. Savā ziņā Kazahstāna ir līdzīga Latvijai – tas pats post soviet** variants, tomēr tur pastāv vēl lielāka plaisa starp bagāto un nabadzīgo iedzīvotāju slāni. Latvijā vēl var izdalīt vidusslāni, bet Kazahstānā trūcīgo un bagāto iedzīvotāju īpatsvars ir spilgtāk pamanāms.”
Darbu atrod viegli
Pagājušajā vasarā Jānis strādājis dažādus gabaldarbus – piemēram, palīdzējis kādam uzņēmumam rakstīt projektus ES fondiem. Taču rudenī kuldīdznieks nolēma meklēt pastāvīgu darbu un to ātri vien atrada. Jautāts, vai tad ekonomiskās krīzes laikā Latvijā tik viegli varēja atrast labi samaksātu darbu, Jānis atbild, ka ar to problēmu neesot bijis. Arī lielākajai daļai bijušo kursa biedru ir labas darbavietas, citiem pat savi uzņēmumi. „Laikam jau REA diploms ir diezgan nozīmīgs pluss CV,” smaida Jānis. Dzirdētie nostāsti, ka, jau mācoties augstskolā, darba piedāvājumi skrienot pakaļ studentiem, liek jautāt, vai tā patiešām ir. Jānis dalās savā pieredzē: „Patiesībā – jā! E-pastā nāca dažādu gabaldarbu piedāvājumi, bija arī iespēja strādāt uzņēmumos, respektīvi, ja gribēju vēl papildus pelnīt naudu, iespēju netrūka.”
Uzņēmējdarbība Latvijā? Uz priekšu!
Jāņa amata tiešajos pienākumos darbavietā Parex Asset Management ietilpst izvērtēt dažādu publiski kotēto akciju sabiedrību akciju vērtību un sniegt atzinumu bankai, kuros uzņēmumos investēt un kuros ne. Prasu, lai Jānis pastāsta, kuru uzņēmumu akcijās pašlaik būtu visizdevīgāk ieguldīt naudu, bet akciju analītiķis atzīst, ka šādu informāciju viņš nedrīkst sniegt. „Pārsvarā es analizēju to Baltijas valstu uzņēmumu darbību, kuru akcijās mūsu bankai būtu vērts investēt.”
Jāņa mērķis, ko viņš izvirzīja, vēl mācoties augstskolā, bija pašam sava uzņēmuma izveide. „Protams, bija skaidrs, ka tas nenotiks uzreiz pēc studiju beigšanas, bet šis mērķis vēl aizvien man ir, ” domīgi nosaka puisis.
Kādu biznesu Jānis vēlētos izveidot? Iespējams, tas būs saistīts ar ražošanu, un, ja tā, tad, visticamāk, ārpus Rīgas, kur izmaksas ir zemākas. Jautāts, vai tas nozīmē, ka puiša plānos ir atgriezties Kuldīgā un darboties šeit, Jānis pasmaida un saka: „Ne tagad. Esmu jauns un domāju, ka tuvākajā nākotnē vēl noteikti gribēšu dzīvot Rīgā, taču, iespējams, kad apniks skriešana, atgriezīšos Kuldīgā. Patiesībā jau tētis vēlas, lai pēc gadiem iesaistos viņa kokapstrādes uzņēmuma vadībā, taču man gribas pašam izveidot savu biznesu, attīstot to no pašiem pamatiem.”
Pareiza ideja un starta kapitāls
„Protams, bieži vien mainīgā nodokļu politika atgrūž ārzemju investorus, taču es neredzu problēmu uzsākt biznesu. Pēc manām domām, galvenais ir pareiza ideja, ko vēlies ražot un kāpēc, un sākumkapitāla iegūšana,” pārliecināts Jānis. Latvijā ir dažas atbalsta programmas, kas motivē jaunos uzņēmējus veidot savu biznesu, piedaloties projektu konkursā un iegūstot sākumkapitālu iecerei. Piemēram, Atspēriens – Rīgas domes izsludināta grantu programma jauno uzņēmēju biznesa ideju realizācijai.
„Gribu piedalīties Latvijas ekonomikas attīstībā. Valstī ir nepieciešams attīstīt ražošanu, jo tā sekmē ekonomikas kopējo izaugsmi,” kuldīdznieks smejot stāsta, ka šādi izpaužoties viņa patriotiskā nostāja.
Jautāts, vai viņa iecerēs ir arī maģistra grāds, puisis atbild, ka pagaidām tas nav plānots, jo nav konkrētas jomas, kurā gribētu šo grādu iegūt: „Vienīgi, ja darbavietā man vajadzēs konkrētu grādu kādā nozarē, tad par to arī domāšu, taču pagaidām ar bakalaura izglītību darbā pilnīgi pietiek.”
Sports – sevis pilnveidošanai
Skolas laikā kuldīdznieks aktīvi spēlēja volejbolu un nodarbojās ar vieglatlētiku, vasarās brauca uz treniņnometnēm un brīvo laiku pavadīja lietderīgi – aktīvi sportojot. „Vispār esmu izmēģinājis gandrīz visu, pat spēlējis amerikāņu futbolu, kērlingu, badmintonu un frīsbiju, esmu mēģinājis arī kaitsērfingu,” stāsta Jānis. Šobrīd gan puisis regulāri spēlē tikai volejbolu.
Vai nav bijusi vēlme kļūt par profesionālu sportistu? „Es jau diezgan agri apzinājos, ka man sports ir vairāk sevis attīstīšanai, tādēļ arī centos izmēģināt visus sporta veidus, lai iegūtu daudzpusīgākas iemaņas,” atklāj Jānis.
Jautāts, vai studiju laikā Rīgā arī ir bijusi iespēja sportot, ne tikai saspringti mācīties, Jānis atbild, ka studijas mierīgi varot apvienot ar regulāru sportošanu un ka viņam tas esot pat ļoti palīdzējis: „Sportojot tiešām ir tāda sajūta, ka smadzenes atslēdzas no ikdienas problēmām, un pēc treniņiem vienmēr jūtos mentāli labi atpūties.”
Kā vēl Jānis mēdz pavadīt savu brīvo laiku? „Atpūšos dažādi, lai gan tuvāk sirdij ir aktīva atpūta – regulārie volejbola treniņi, dažreiz biljards, boulings, skvošs, galda futbols un kāds izbrauciens ar riteni,” uzskaita puisis. Piebilstot, ka ziemā un rudenī patīkot vakaros ar draugiem savākties kopā un uzspēlēt galda spēles.
* neizdošanās nav variants
** bijušās Padomju Savienības valstis
Intervēja Monta Bitiniece
