Pirmās dienas vakarpusē mums paredzēts satikt pārējos nometnes dalībniekus hostelī nedaudz ārā no Seulas. Jau no rīta aizbraucam uz turieni, atstājam mantas un dodamies pastaigā pa tuvējo apkārtni. Pastaigājām pa parciņu, bijām atkal patīkami pārsteigti tur redzēt ļoti daudzos trenažierus. Visu laiku māca doma, ka jāizdomā kā tādus ieviest Latvijā pa eiropas naudu, bet līdz galam nedadomāju. :) Protams paspējām arī nedaudz apmaldīties, bet nu nekas jau nopietns - vienkārši nācās cilvēkiem prasīt ceļu.Nu, protams, arī pirmais (un kā izrādījās vienīgais) konflikts ar Ilzi korejā. Beigu beigās atradām hosteli, nomazgājāmies un bijām gatavi iepazīties ar citiem biedriem.
Pirmajā vakarā arī paveicu savu lielāko nometnes kļūdu: manā istabiņā bija ielikts Kazahu puika. Es gribēdams būt foršs čalis ar šo iepazinos, pastāstīju, ka esmu bijis Kazahstānā un tā... Izrādījās, ka čalītis ir diezgan uzbāzīgs un turpmāk ļoti izmantoja to, ka es māku nedaudz runāt krieviski un centās būt mans labākais draugs. Funny, funny. :)
Iesākām vakaru ar kāršu partiju ar Ilzi, garāmejošie diezgan ātri gribēja ar mums sadraudzēties un tā nu mēs amerikāņiem mācijām spēlēt duraku. Viens no amerikāņiem izrādījās, ka nedaudz māk latviski, jo viņa vecmāmiņa ir latviete. Ar to čalīti arī beigās nopļāpāju lielāko daļu vakara. Pārsteidzošs izrādījās fakts, ka tur vesels bars amerikāņu ir misionāri.
No comments:
Post a Comment