Kā jau vienmēr viss sākās ar 5dienas vakaru. Ir ieplānotas iesvētības absolventu kārtā.. Mums ir zināms tikai tas, ka jābūt noteiktā laikā pie skolas un ka pēctam mūs kaut kur vedīs ar autobusu. Satiekamies pie skolas, neliels uztraukums.. Pie iekāpšanas autobusā mums katram izsniedz pa šotiņam šņabja, ko mēs ar leilu prieku izbaudam. Rēcīgi, ka čalis, kurš tos šotiņus dalīja izskatījās tāds nepriecīgs. Kad jautājām kas par lietu, šis teica, ka stulbi, ka viņam mūs jāspiež dzert. Mums gan tas nelikās stulbi! :D Braucām ar autobusu uz mangaļu molu, pa ceļam kaut kādas spēles un vēl nedaudz šņabis.. Arī pie jūras valdīja forša atmosfēra, spēlējām kolektīvu saliedējošas spēles, kurām arī rezultātā bija jādzer šņabis. Pēcāk nodevām absolventu zvērestu par to, ka vienmēr palīdzēsim vecākajiem absolventiem un tādā garā.. Tad jau ceļš mājup. Mums, protams, plāns tālāk doties uz vecrīgu, taču konstatējam, ka vēl nemaz neesam kārtīgi iereibuši, tādēļ es dodos pie pasākuma vadītājiem pajautāt pāri palikušo šņabi ar tā vakara leģendārāko frāzi "Es taču neiešu uz vecrīgu skaidrā!". :D Tā mēs visu ceļu līdz centram kodām... Izlaida mūs pie skolas un mēs izdomājām, ka jāaiziet līdz manai mājai atstāt mantas. Tā arī izdarījām un tad gājām uz vecrīgu. Tikām līdz skolai kur izdomājām, ka vajag atpūsties uz mirklīti.. Tā mēs tur mirklīti atpūtāmies un sapratām, ka esam tādā pālī, ka līdz vecrīgai netiksim un aizgājām mājās gulēt. :)
Sestdienas rītā 9os ieplānots izlaiduma mēģinājums. Neapdomīgi agri, bet nu ko padarīs. Dīvainā kārtā tomēr izdevās piecelties un ar stipri lielām promilēm ierasties mēģinājumā. Bija gan vairāki cilvēki, kam tas neizrādījās pa spēkam.. :) Tur viss bez lieliem excesiem ātri beidzās un man jau bija jāsteidzās uz OC Rīga spēlēt bīču! 11os treniņš sākās un beidzās ap vieniem - līdz izlaiduma sākumam precīzi viena stunda.. :D Ātra duša, aizskrienu mājās, uzvelku uzvalku, sataisu frizūru un laicīgi paspēju arī uz izlaidumu! Vecāki gan bija atbraukuši uz Rīgu jau pirms vieniem un zvanījušies un nostresojuši par to, ka nevar mani sazvanīt.. :D Sēžot izlaidumā uz skatuves kopā ar to daļu draugiem, kam arī izdevās laikā pabeigt bija superīga, padarīta darba sajūta. Lai gan reāli jau bija zināms, ka skola ir beigta krietnu laiciņu iepriekš, tikai sēžot tur augšā nāca tās absolvēšanas sajūtas. Tas, ka viens ļoti nozīmīgs posms manā dzīvē ir beidzies. Tas, ka ir paveikts milzu darbs, lai tu paveiktu. Super!
Pēc tam kā jau izlaidumos ierasts - bildēšanās, neliels bankets skolā, vakariņas ar vecākiem.. Un tad jau arī vakara programma varēja sākties... Nezinu kā tieši, bet bija radusies fantastiska ideja braukt iesildīties jūras krastā. Iespējams, ka tā ideja radās saistībā ar mūsu neoficiālo izlaiduma himnu: Prāta Vētras "Atliek nosargāt" un tās ģeniālo tekstu "Bet kas gan vispār var būt labāks kā tuvu draugu lokā pabūt dabā......"! Lai nu kā.. Bijām atraduši veselus 2 šoferus un ar 2 mašīnām arī devāmies uz Vecāķiem..
Nu tā daļa no mūsu kompānijas, kam nebija lieli pasākumi ar ģimenēm saplānoti. Viss tas vakars pie jūras tika pavadīts uz ļoti pacilātām emocijām, ar foršām sarunām un vēl foršākiem cilvēkiem.. Grūti aprakstīt.. Man atmiņā iespiedies viens moments, kad gājām no mašīnas uz pludmali - es un 4 meitenes.. Visi pieci zolīdi ģērbti, ejam, man vienā rokā litrs šņabis, otrā vēl maisiņš ar padzērieniem.. Bija pilnīgi vienalga kā tas izskatās no malas, galvenā bija sajūta sevī, un tā bija tāda kā piepildījuma sajūta.. Vakarā, protams, ieplānots iet uz skolas ballīti. Tieši pirms iešanas izdomājam ar Tomu, ka jāiemēģina mana jaunā dāvana - skūteris. Tā nu mēs divatā apbraucam ap kvartālu - uz maiņām viens skrien, otrs brauc.
Nezin gan vai tādās promilēs drīkst vadīt tādu braucamo... :D Pēc tam jau uzreiz uz skolas ballīti.. Ballīte pati bija kā ballīte, bet mēs gan ņēmāmies, ālējāmies pēc pilnas programmas. Kopumā notusēts līdz pat ballītes beigām ap sešiem. Aizejam ar Tomu mājās un šis pirms gulētiešanas ienāk pie manis un prasa vai negribu braukt uz pludmali. Es pēc nelielas apdomāšanās izštukoju, ka jābrauc - tomēr izlaidums! Domāts darīts - apskatamies cikos vilciens uz Vecāķiem, sazvanam Ritvaru, sarunājam ar viņu tikties pie viņa mājā. Es paņemu savu jauno skūteri, Toms savu riteni un nesamies uz vecrīgu. Kaut ka tomēr sanāca tā, ka ar visu steigšanos nokavējām savu vilcienu, bet laimīgā kārtā pēc pus stundas jau bija vilciens uz Jūrmalu. 
Pus astoņos no rīta bijām Majoru centrālajā pludmalē un gājām gulēt. Man gan mugurā bija trāpijies melns krekls - nav pati labākā ideja saulainā dienā.. :) Lai nu kā, bet pamodāmies ap 11iem, sazvanījām draugus, lai brauc ciemos un atved ēst un dzert un turpinājām čillot. Ilze bija vienkārši fantastiska - pasūtījām viņai viskiju un rosolu, bet viņa bija tik apdomīga un nopirka arī kolu! Mēs ar Ritvaru bijām vienkārši starā! :D Tā arī ideālā kompānijā nočilojām pie jūras līdz pat vēlai pēcpusdienai...Ātrais kopsavilkums ideālai nedēļas nogalei: pilnīgs bezstresa stāvoklis, ballītes, sports, bet pats galvenais, protams, labu draugu kompānija!!
